Priecīgu pirmo adventi!

Lai gaišs un mīļuma pilns Ziemassvētku gaidīšanas laiks.

Adventes vainags ar gliemežvākiem bija Lienes ideja pēc tam, kad skatoties bēgošo jūru biaj salasījusi nedaudz mazos gliemežvāciņus. Tā ar nopietni neuzķeru domu, jo tak ar aptuveni 30 gliemežvākiem vainagu noklāt nevar līdz vakar netika no manas mašīnas izvilkts trauciņš ar salasītajiem gliemežvākiem - taisam jūras vainagu!
Hmm, bet kā, ja ir tik maz to gliemežvāciņu, jā varētu vēl akmentiņus klāt, bet zu jūru šodien neviens nebrauks...
Parokos atmiņu kambaros, ka reiz pirms aptuveni 10 gadiem saņēmu dīvainu dāvanu - kastīti ar lieleim gliemežvākiem, kuru iebāzu skapja dziļumā, jo nevarēju izdomāt, kur likt, bet ārā sviest arī negribējās, smuki tak! Atrodu, kastīti, bet pa tasno uz salmu vainaga sagataves nav glīti, ejam veļreiz uz skpai, kaut ko ar ko aptīt vaiangu prasās, atveru audumu atvilkni un rokās ielec zem lamināta klājamās putuplēves atgriezusm no dzīvokļa remonta pirms 10 gadiem. Ievilkts migā, jo tak kādai ziemassvētku maskai varētu kādreiz derēt, lai piedotu stingrumu. Cilvēkam, kam ir bērni, jābūt gatavam uz visu! Būs īstais jūras putu pamats. Liene dabon rokās līmes pistoli un banda viens caur otru piedaloties vismaz ar padomu, kur labāk līmēt, un pie reizes pieskatot mazākās čaklās rociņas uztapina vainagu.

Safilcētā tunika

Noadīju tuniku, pacietīi savilku visus galiņus, Lienei derēja lieliski un tad starp darbiem un bērniem pa fiksam ievetu vešenē, un tad viņa kļuva maziņa, maziņa.
Perfekti der Sigitai, tikai kur lai velk tuniku no filca?

Zila jaka, zaļi cimdiņi

Tā nu sanāca ka mans pavsara priecīgais plāns ka visiem bērniem ir cimdiņi izgāzies ar lielu blīkšķi.
Liene savus pazaudēja, Haris arī šorīt neatrada.Sigitai drusku par mazu.
Un vistrakāk ir kad Ērikam šoziem kastē atradās ka der zila jaka, bet no pagājušā gada zaļa cepure un cimdi un tās krāsas manās acīs kožas.
 Ēriks pirmais dabon jaunus cimdiņus. Nav man noskaņojuma atkārtot to, kas jau vienreiz noadīts tāpēc netapa kvadrātiņu atkārtojums, bet šoreiz apguvu cimdu radīšanu no adītas rievotas ķeskas:-D
Pirmais adījums tapa par lielo paraudziņu un izārdījās. Pārrēķināju lai der mazākai rociņai, jo apraksts dots uz pieaugušo roku tikai vienā izmērā.

Viens sašūts cimds ar vaļējiem valdziņiem īkšķa vietā, otrs vēl ķeskā svaigi noadīts

Cimdiem ir nepilnās kārtas līdz plaukstas beigām līdz ar to veidojas pieguļoši pie rokas. Oderi adīju ļoti ātri, jo izvilku pārpalikumu kamoli un man izdevās! Dzija beidzās 2 valdziņus pirms otrā īkšķa beigām, savilku visu kopā un gatavs.

Ļoti laba dzija, pat necerēju, bet viņa sakārtojās simetriskos cimdos man par prieku :-D

Man jaunas zeķītes

Neāda zeķu dzijas 10 gadu gaantija uz mani neiedarbojas, slidinoties pa dzīvokli zeķu pāri nošļūcu cauru dažos mēnešos, kaut kā tik lēni adot kā pēdējā laikā, biju ticis vaļā no visām savām zeķītēm, vasarā tas nešķita svarīgi, bet atnākot rudenim bija jāsāk rīkoties lietas labā.

Tā nu beidzot uzadījies viens zeķu pāris :-D

Man jaunas zeķītes

Neāda zeķu dzijas 10 gadu gaantija uz mani neiedarbojas, slidinoties pa dzīvokli zeķu pāri nošļūcu cauru dažos mēnešos, kaut kā tik lēni adot kā pēdējā laikā, biju ticis vaļā no visām savām zeķītēm, vasarā tas nešķita svarīgi, bet atnākot rudenim bija jāsāk rīkoties lietas labā.

Tā nu beidzot uzadījies viens zeķu pāris :-D

Bēbīši gatavi aukstumam

Tā kā bēbīši katru dienu iet uz dārziņu, tad viņiem jābūt piemērotam apģērbam lai nenosaltu pa ceļam:)

Tunika četrrocim

Pirms ķerties adīšanas sev, jo nojaušu ka būs šis tas jāparēķina pēc strīpainā mēģinājuma, nolēmu noadīt vienu pēc apraksta, paņēmu pašu mazāko izmēru, dziju kas dota aprakstā un adu valdziņu, valdziņā kā rakstīts.
Man blīvums sanāk mazāks, bet šķidrāku it kā negribas, par to gan nesatraucos, gan jau kādai meitai derēs.

Tunika pirms kabatu vietu atdalīšanas.

Un te kāds gabaliņš paadīts uz leju aiz kabatām, beidzot nobriestu piemērīt un atronas valkātājs, kam tieši der - lai gan man arī izskatās pagaidām kā tunika četrrocim nevis kabatas.

Divas princeses

Iepriekšējais kronītis lai der šodienas vārda dienas svinētājai, tā nu tapa mazāks mazajai princesei un man mājās tagad divas princeses iemitinājušās.

Lielākā princese šodien tika pie ziliem matiem kā vārda dienas dāvanas jeb gatava pirmajam septembrim.

Un vēl mums tagad pilna māja ar KnitPro projektu somiņām, ļoti jaukas pastāvīgas somiņas, gan kamolu turēšanai, lai nebēguļo, gan žikc rāvējs ciet un viss darbiņš noslēpts no kaķa un dažiem ziņkārīgiem pirkstiņiem, vai viekārši līdzņemšanai.

Zaļās somiņas manas. Zilās somiņas ir Lienes vārda dienas dāvana - tieši laikā, jo bērniņš apguvis kreilisko valdziņu, iemācijās adīt arī ar 5 adatām, attēlā redzams pilnīgi patstāvīgs darbs, ieskaitot uzmetumu. Dziju veikalā izvēlējās pati pašstrīpaino, prātīgi izdomājot, ka tad būs interesantāk adīt un nepaniks. Topošās getras jau 5cm garas.

Kronītis princesei Zelmai

Tapa ne tikai puķaina kūka - puķaina, jo špaktelēšana man galīgi nepadodas, līdz ar to bija jāslēpj grubuļi krēma klājumam.
Šokolādes biskvīts, griezts trši 3 ripās un pa kārtām greifrūtu krēms.

Kronītis arī dienas laikā notamborējās, tagad ir īsteni laimīga princese mājās.

Diemžēl skrienot un lēkājot kronītim lapiņas nolokas uz leju, bet metāliskais diegs neļaujas iegludināties, Kaut ko būs jāizgudro iestīvināšanai, jo ieteikums princesei neskriet un nelekt galīgi netiek uzklausīts.

Kvadrātiņi puķu pļavai

Sagribējās iepriecināt vienu lieldeķa kārotāju ar dažiem kvadrātiņiem. Pie reizes var vsko izmēģināt sapratīga izmēra paraudziņā:
1) Margrietiņas - ievelkam 42 galiņus un priecīgi secinam - labi ka nebiju sākusi lielizmēra sedziņu priekš kāda, lai gan pati idejaļoti interesanta, tagad saprotu kāpēc šur tur esmu redzējusi pamatu adītu no pašstrīpainas zaļidzeltenas dzijas, vismaz daži galiņi mazāk, pat ja viducīši vienmēr nav dzelteni un maliņas zaļas :D

2) Gundegas - puķītes iekļutas tamborējumā, forši, ērti tikai 2 galiņi un manuprāt izskatās burvīgi :)

3) Smilgas un dzelzenes - izšuvums uz strīpaina zāles stiebru pamata, pēc principa, kā māku, tā maunu :)

 4) Magones - pēc 100 puķīšu grāmatas, kaudze detaļiņu, sašūtas, piešūtas gar ziedlapu malām un tad papildus ar franču mezgliņiem melnās drīksnas izšūtas, gala skats attaisno visus galiņus :)

nesanāca jeb naktīs vajag gulēt

Uz ziemassvētkeim gribēju noadīt mazu džemperīti, pa naktīm noadīju, pa nakti liku mazgāties - no rīta izvilku no vešmašīnas safilcējušos. Nolēmu ka dzija tāda, kas filcējas pat vilnas režīmā, līdz šim gan nebiaj tādas gadījušās, bet mazums kādi brīnumi pasaulē saražoti, un atlikumu izadīju tāda paša raksta sedziņā, jo kur gan citur man šamo likt.
Sedziņa jau divreiz bijus veļasmašīnā bet nefilcējas, tātad atiek secināt ka biju džemperīti ielikusi nepareizā režīmā. Stulbas sajūtas, toties Sigucis priecīgs, jo lellēm nu ir spilventiņš un sedziņa :D

Gatavs tvīda džemperīts

Gatavs jau kādu laiku, tik beidzot nofočējās .

Viena bilde no procesa - var pētīt cik interesanta konstrukcija, līdz nebija gandrīz gatavs, neticēju ka labi uzvedīsies.


Mīļš, smuks, silts, laba garuma - esmu sajūsmā :D

cepurītes adās vasarā

Jeb gribējās kaut ko pabeigt adīt un nolikt plauktiņā - bērniņš kārtējo vasaru varonīgi pacieš vilnas fotosesiju, lai ziemā sildītos :D
Cepurei ir fantastisks apraksts, cepums autorei, to gan lai pērk pati par manu samaksāto pērkot aprakstu, bet bija to vērts.
Pirmkārt viss adās vienā gabalā bez šūšanas, otrkārt, ļoti viegli pielāgot izmēru.
Treškārt, ja es nebūtu paķērusi melanžētu kidu tad tas dažādvirzienu strīpojums izskatītos vēl efektīgāk.
Lakatam pietapa tamborēta vienkāršu vēdeklīšu maliņa no atlikušā kida, man vienkārši sakārojās kaut kādu nobeigumu:)

Nu gan no šīs Pāces fices palicis ir tikai vien mazmazītiņš kamolīc :D

4gadi jeb LIELA!!!

Viens, div, trīs - gatavs!

Man ir apnicis ka petūnijas, ko sēj no sēklu paciņām nemāk lasīt, un aug nevis nokarenās, bet gan dzīvžogu petūnijas augstas un stāvus gaisā. Tad nu šogad nebakstīju zemē sēkliņas, bet pacietīgi gaidīju, kad ārā būs silts.

Viens - braucam uz garāžu pie lielā zemes maisa un pieberam palodzes kasti ar kūdras maisījumu

Divi - dodamies uz Depo un par piecīti krītam kārdinājumā ar dažādām puķītēm, kas izskatās ka klausīs un neaugs kā mežš priekšā logam.

Trīs - sastādam visu kastē un krāsaini ziedoša puķu kaste gatava vienā dienā :D

Lienes 12 :)

Tas viss sākās piektdienas vakarā jeb īstajā dzimšanas dienas vakarā ar sviesta biskvīta mīklas mafinu cepšanu un šokolādes glazūras vārīšanu, pa nakti viņi atpūtās un neviens neko nedabūja apēst līdz pat sestdienai.

Sestdienas rītā mafini ieguva šokolādes glazūru, rotājumus un izcepās sāļa uzkoda jeb mājas siera čipši - gabaliņos sagriezta tortilja ar pārkaisītu sieru:)

Tad visus aizveda uz mežu, kurā daudz vizbulīšu, un vispirms lika 3 stundas staigāties.

Pirmā ar mums sasveicinājās pūce.

Ūpim gan mūsu sabiedrība daudz neinteresēja.

Lācenīte Ilzīte demonstrēja trikus kamēr lāču puiši otrpus takai kāvās dubļu peļķē.

Lūšu ģimene bija ieraugāma vien tālumā, mammai pielipuši mazie lūsēni, tētis ik pa laiciņam pastaigājās.

Mežacūkas bija atsūtījušas pie pašas žoga malas vienu pārstāvi apsveicināties, citas nerādījās.

Pa vidu uzkāpām skatu tornī palūkot Gauju un vēl pelēko pavasari no augšas

Jaunatnei pietika dukas vēl pa četrām reizēm izskriet šķēršļu joslu.

Alnis idikti centās atrast kādu zaļumu,

Kā jau ieratss arī lapsu aplokā viena nāca sveicināties.

Tuvojamies meža beigām, visi vēl aizvien skrienoši un pat mazākais jānes tikai pa trepēm, kas nemaz nav projektētas mazkājiņām.

Tad kad visi izstaidzināti, un pirmais izsalkums remdēts ar sāļo uzkodu, laiks spraust svecītes svētku mafinos.

19 mafini izrādās ir pareizais skaitlis, lai 12 svecītes saspraustu tikai puķītēs:)

Vēlmju pārdomāšana pēc pūtiena.