Viens, div, trīs - gatavs!

Man ir apnicis ka petūnijas, ko sēj no sēklu paciņām nemāk lasīt, un aug nevis nokarenās, bet gan dzīvžogu petūnijas augstas un stāvus gaisā. Tad nu šogad nebakstīju zemē sēkliņas, bet pacietīgi gaidīju, kad ārā būs silts.

Viens - braucam uz garāžu pie lielā zemes maisa un pieberam palodzes kasti ar kūdras maisījumu

Divi - dodamies uz Depo un par piecīti krītam kārdinājumā ar dažādām puķītēm, kas izskatās ka klausīs un neaugs kā mežš priekšā logam.

Trīs - sastādam visu kastē un krāsaini ziedoša puķu kaste gatava vienā dienā :D

Petūnijas, kas nemāk lasīt

Kad sāka parādīties pirmie ziediņi jau radās aizdomas, ka petūnijas nemaz nav lasījušas, kas rakstīts uz sēklu paciņas, ka viņām jābūt nokarenajām petūnijām.

Kad izziedēja visas, tad tas tapa pilnīgi skaidrs, atkal man bija petūniju mūris priekšā logam.
Bija, jo kamēr nebiju mājās, tikmēr neviens viņas nelaistīja un tādas lielas smagas petūnijas, kad izkalst zeme, tad ir smagākas par kasti un, uzpūšot pirmajiem rudens vējiem, lido prom. Būtu mūs palaiduši mājās piektdien būtu paspēts, jo viņas aizlidoja sestdien 10os kamēr vēl posāmies mājup. Tagad puse ir nolauztas, otra puse aplauztas un noliektas, vēl dažas zied, tāpēc turpina būt uz manas palodzes. Žēl ka viņas nemācēja lasīt, nokarenās ir smalkākas, vējam nav tik daudz kur ieķerties un arī mazāk ūdeni izdzer. Bet bija skaisti, jo viņas vismaz bildē bija pamanījušas, ka jābūt dažādu krāsu :)

pārvērtības

Vispirms man bija cīši saaugušas zaļā paklājā petūnijas, atbrauca Ilze un sāka izrunāties, ka šitā nekas neizaugšot, neesot gana vietas zem saules un vispār izretināt vajag točna - ideāli, ja ievelk iekšpusē logam to kasti, lai siltāks. Ha, re kur bildē ir tas pelēkais purniņš, kura dēļ vēlu iesējās puķītes, lai būtu gana silts ka var ātri likt ārpusē, un kaste ar pavisam maziem dīgstiņiem nokļuva aukstumā, jo zemīte tak paredzēta kašāšanai.

 Pasēdēju pārdomāju savu teoriju par izdzīvo stiprākais un pašas tiks galā, sašuvu pirmo taureņmaucīti un izretināju, cik nu biju emocionāli gatava izraut tiik ilgi un lēni audzēto.

Pēc tam aizbraucu ciemos pie Suša un ieraudzīju pieklājīgus zemos tomātiņus, tā nu atradu pirms mēneša tapušu bildi, kur man jau manējie pēc tomāTEĻIEM izskatījās, un likās dikti lieli izauguši

Un nevaru saprast kā tad  man šito mūžamežu tagad nosaukt


Baziliks jau divreiz piedzīvojis galotņošanu, tāpēc nav tikpat garš :D

Vēroju kā zāle aug :)

Kopš petūniju iesēšanas pagājušas 20dienas, starp 10-12 dienu tās auga burtiski acu priekšā:

10.dienā sēkliņas kļuva divreiz lielākas, ar baltu degunu

11.dienā parādījās līkumiņi, kas saulītei uzspīdod sāka sintezēt hlorofilu un pārkrāsojās arvien zaļāki

12.dienā jau pirmās lapiņas

Šodien jau ir dubultlapiņas un viss sāk izskatīties ļoti zaļš :D

Pa vidam bija pārsteiguma māmiņdienas pasākums Harija bērnudārzā, uz kuru jāierodas ar kaklasaiti, pērli, diegu un adatu - nedaudz izklaides četrrocīgi un bērnam par lielu sajūsmu tapa broša :D

Uzziedēja skaistule :)

Rādās ka būs trīs ziedi :)

Tīdašana

Adīt - tīda; Adīšana - Tīdašana.
Lielie paraudziņi vislabākie, tāpēc viss izārdījās līdz padusēm, palika vien apdarināta augšdaļa :D

Uz palodzes pēkšķi pavasars, zvaigznīte knapi vienu jumi noziedinājusi, jau nākamo dvīņu pāri izdzinuši, šie gan uz pusi mazāki nekā pirmie, dullā būtu labāk atpūtusies. Un amarillis ar izlēmis ka laiks pirmoreiz mesties ziedos, rādās ka top divi ziediņi.

Ēriks vien kā kārtīgam puikam pienākas piecēlies kājās un uzreiz taisa bardaku izmētājot klucīšus no atvilknes, pirms mešanas visus pagaršo, laikam meklē gardākos :D

4. sērija Alvejas zieds

Seriāla pēdējā sērija - zied abas ziedkopas :)

3. sērija. Alvejas zieds

Tā viņi veras pa vienam, pirmais jau noziedējis un nokritis, ļoti līdzīgi zvaigznītei, laikam jau pa īstam radinieces :)

Ar katru ziedu kāts turpina augt vēl garāks!

2.sērija Alvejas zieds

Stiepās, stiepās kāts, nu sāk pumpuri stiepties un vālīte dalās:)

 Pa vidam atnāca pavasars un logs tapa atvērts vēdināšanai, pelēkā govs mēdz gulēt uz tā pavērta loga malas, un pēc tam lec lejā - šoreiz ar visu puķupodu, tāpēc pati alveja ir ļoti aplauzīta - man par prieku ziedkāts izturēja, ļaušu noziedēt un tad būs jāiestāda kāds bērns vietā, lai aug atkal pa smuko :) Ir jau drusku pa lielu priekš palodzes platuma izaugusi pati puķe.

Alvejas zieds - 1.sērija

Parād' mazo zirneklīt, kā aug petūnijas ...

ieberam sēkliņas kā melnos piparus un sagaidam līkumiņus
Ups, sanāca dikti zaļš paklājs
Ar pinceti izretinam
 
Iestādam trešdaļu no stādiņiem balkonkastē un izdalam vēl diviem draugiem atlikušos stādiņus

Pirmais pumpurs sagaidīts
Pirmais ziediņš sagaidīts
 
Un te mēs redzam kā reālajā dzīvē varbūtību teorijai nav nozīmes :D no sēklu paciņas ar raibām sēklām esam  sev iestādījuši dažādas intensitātes rozā petūnijas :D
Pierādījumam, ka paciņā bija dažādas sēklas - šitik interesants zieds izplaucis vienam no draugiem, kam atdevu stādiņus :D

Trūkst tikai mocarellas krūmiņa :)

Pasaulē ir labi cilvēki, kas birdina sēkliņas zemē, saaudzē daudz stādiņus, rūpīgi izpiķē un dalās :) Tā es tiku pie šiem četriem krūmiņiem:) Tomātu šķirne Venus, dikti cmuki un trakoti daudz tomāti jau redzami - nākošgad ar gribēšu tādus :)

Pūpoliņi, pūpoliņi :)

Vilis Plūdonis

     Pūpoliņi.

Pūpoliņi, pūpoliņi,
Pavasara paudējiņi,
Birzmalītē,
Piesaulītē,
Viz pa gabalu jau viņi.

Apkārt kaili, rudi ciņi,
Sausu niedru karodziņi;
Bet tiem pāri
Glezni, vāri
Margo viņi - pūpoliņi.

Kas tos daiļi darināja?
Kas tos kokos karināja-
Baltbalotus,
Mīkstmaigotus,
Kad vēl sniegam gravā māja?

Dienvidū, kad lauskis snauda,
Saules meitas vērpa , auda
Klusi viņus,
pūpoliņus
Un tos zaru zaros sprauda.

Pūpoliņi, pūpoliņi,
Ai, cik mīksti, maigi viņi!
Gaisa fejas
Glauž tur sejas -
Tie ir viņu spilventiņi!

Bildē redzams, ka Zuzīte māk apskatīties bez ķepošanas :)

Sveicu ar pavasara atnākšanu!

Šodien 13:00 iestājās astronomiskais pavasaris, tāpēc skatamies uz zaļām lapiņām uz palodzes, nevis ārā pa logu :D

ozols

Kā iegūt ozolu puķpodā:
1) bērnam skolā liek mājturībai atnest zīles
2) zīles tiek ieliktas mājturības un zīmēšanas kastē
3) dažas zīles netiek izmantotas mājturībā un paliek kastē dzīvot
4) zīmēšanas stundā klasesbiedrs ielej kastē ūdenī
5) doma, ka kasti vajag atest mājās un iztīrīt ataust pēc mēneša
6) zīles pa to laiku ir izdzinušas asnus un saknes, jau daļēji apkaltušas
7) optimisti saliek visas zīles podā
8) viena zīle izlemj izaudzēt lapu :)

Ziemas jociņš 2.aprīlī

Arī Ziemassvētku kaktusi zied bez pārtraukuma un vēl pilni ar jauniem pumpuriem, es ceru, ka tas nenozīmē, ka ziema beigsies tikai tad, kad šie beigs ziedēt?

Dabas parādības

ilgi gan plauka tas naudaskoks, bet uz ziemassvētkiem katrā ziedkopā pa vienam izplaukušam ziediņa, būs vēl :)

Tu nekad no ārpuses nezini, kas notiek iekšā jeb iemesls kāpēc es paliku bez marinēta ķirbja uz Ziemassvētkiem

Un šeit otrais sniegs, taču mirklī kad izgājām laukā atkal lija un tās lāses uz zāles stiebriem ir no lietus, šis sniegs gan ar visu lietu ir laimīgi sagaidījis vakaru :)

Naudas koks zied !!!

Es nekur neatradu, ka šitas augs vispār prot ziedēt, bet tie tak ir ziedpumpuri!!!

Te vienkārši skaistas krāsas debesīs un pilnmēness uz Mārtiņiem :)

Zafte un petūnijas, un, protams, Zuzuu

manas petūnijas saaugušas smukas un ziedošas:)

te rabarberu zapte ar apelsīniem un banāniem:
1kg rabarberu
3mazi banāni
2apelsīni
750gcukura
rabarberus un banānus nomizo, sagriež gabaliņos
apelsīniem norīvē miziņu un izspiež sulu, ja grib rūgtāku zapti, tad var samalt klāt visu balto, man tas likās ka būs par daudz, taču ļauži runā, ka tā esot garšīgi pie gaļas ēst un kartupeļu pankūkām.
Vāra 30-40 minūtes no brīža kad sāk burbuļot.
sanāca tieši 3 puslitra burciņas, drusk tikai ko palaizīties, taču mēs ar Lieni un Hariju atzinām par ļoti gardu zapti - rabarbera īpašā garša, ar apelsīna aromātu un miziņas rūgtenumu, banāns piedod stabilitāti un mieru kopozīcijā - ņamma. redzēs ko teikšu vēlāk, kad drusk pastāvēs :) ja tikšu pie vēl kāda kilograma rabarberu, noteikti atkārtošu :)

Un te smukā Zuzuu, vai jūs arī redzat šo lielisko simetriju līkumiņos :D