3 gadi un viena krustdūrienu zeķe gatva

Uzlēju uz pirkstiem verdošu ūdeni tā ka nekādi nevar paadīt, tad nu pieķēros sen nedarītam darbam, jo izšūt var bez kreisās rokas pirkstu virspuses.

papēdis beidzot gatavs

mani kā allaž fascinē pārvērtības uzšujot bakstičus, franču mezgliņus, skatīties kā zīmējums atdzīvojas :-)

Ar burtiem pārvērtības vēl izteiktākas

un gatavais darbs kopskatā

 sameklēju, ka sākusi esmu 2015.gada 19.jnvārī tātad 3 gadi ar mazu astīti vienai zeķei.
Fiksi jāsāk šūt nākamo zeķi Lienei, lai varu pasppēt līdz pilngadībai, jo salīdzinoši tur ir smakākā Aida 16 pret Harija zeķei izmantoto Aida 14 un jauns dūrienu veids couching - viss zilos toņos un gandrīz bez neizšūtiem laukumiem. Kā arī būs jāiemācās krustiņus palaist otrā virzienā, ja Harija zeķei tas, ka šuju pretējā diagonālē virsējo diegu, manuprāt, zīmējumu netraucē, tad Lienes zeķei rādās ka tas var izjaukt bildi.

Neparasts džemperīts uzadījās

Ieraudzīju, sagribēju, pat aprakstu nopirku - būtu zinājusi ka tāpat pašai jādomā tik daudz būs, būtu bildīti uzmanīgāk pētījusi :-D no otras puses, ideja arī ir pelnījusi būt novērtēta.
Kvadrātiņi adīti ne kā parasti, bet katrs ar citu valdziņu skaitu, rokām arī inčīga ģeometrija plecu daļā, taču tur kur sākas kakla apdare, tur gan tīra improvizācija mērot un pielāgojot nepilnās kārtas, jo es negribēju asos entrelaka stūrus uz augšu, man kaut kā nepatīk, kad tas stūris vizuāli duras kaklā, tad nu jau tā pie diezgan aptuvena augšas apraksta, pieliku vēl savu daļu adīšanas un ārdīšanas un pārrēķina klāt :-)
Kreles un auskari specpasūtījums no Jūras rotām iekš etsy :-)

Tinas kamoliņi un no tiem kūņojas ārā cimdiņi

Pēc Prieļu pelēkās jaciņas noadīšanas secināju ka Preiļu 2k dzija ir daudz piemērotāka cimdiņiem par Pāces 1k (to atliku kādiem īpaši smalkajiem un ne bērniem - jau noadītie Lienei ir devušies savu ceļu). Jo ir nedaudz biezāka un kā jau 2k smuki savērpusies kopā, negriezījas, kā arī līdzenāka, vienmērīgāka. Tad nu viena kamolu izlase tiek pasūtīta kopā ar pienu no Latgales :-D

Vispirms mazie entuziasti priecīgi turēja šķeteres, tad atnāca Liene un izglāba - atnesot tītavas :-D

Mirklis mierīgu, sasietu bērnu tomēr bija patīkams, tagad zinu kāpēc man bērnībā lika turēt šķeteres, kaut tās pašas tītavas stāvēja istabas stūrī. Lai gan man šķita, ka es esmu mierīgs bērns arī tāpat - bez ietīšanas dzijā.

Tiek salikti pirmie pasūtījumi, šķirstīja grāmatas kamēr dzijas tinās un kad gatavi kamoli grozā, tad izvēlējās rakstiņu, pielika kamolus.

Un tad jau cimdiņi gatavi, laiks izvest pastaigāties nobildēties un sniegu pataustīt

Divi pārīši gatavi - nākamie jau rindā!