Rūta brauks ciemos

Tāpēc pabeidzu dāvaniņu, lai silti!


Sedziņas izmērs 74*94 cm

Kāpurs pārvērtās ķirbī

Uzadījās kāpurs
Sašuvās, pieadījās kātiņš un ķirbis gatavs

Te var redzēt ka sanāca tāds vidēja izmēra ķirbēns

Produktīvas sapulces

Viens no iemesliem aiz ko man patīk strādāt mājās - klausoties sapulcēs citus cilvēkus drīkstu adīt. Esmu atradusi ka vislabāk padodas zekes. Tā nu pa 9 mēnešiem ir tapis zeķu pārītis.
Sapulču zeķēm raksturīgs atmiņu mazprasošs raksts, lai visa uzmanība runātājiem.
Bildē svaigi gatavas tikko pēc sapulces :-D

Slīpais pārsteigumlakats gatavs

gatavs - liels un foršs, papildināju oriģinālo aprakstu ar tambor noraukumu kam mezgliņš ik pa 3 valdziņiem, tad to turpināju visapkārt- gribējā snobeigtāku skatu.

Trakās zeķes pabeigtas

Ļoti interesants iepriekš neredzēts papēža veidošanas princips, taču man iepatikās, šo gribētos apgūt kārtīgāk vēl kādās zeķēs.
Reāls zeķu adīšanas izaicinājums - taču rezultāts ir skaists un Jā! Es viņas valkāšu! Pati!

Trakās zeķes - pirmais fragments

Daudz pīņu, plus pērles - priecājos ka izvēlējos adīt abas reizē - citādāk tak nemūžam nesaņemtos sākt otru.
 Līdz šim zeķēm pašam savs projekts ar turpinājumiem vēl nebija veidots. Adīšanas apjoms tuvu mazam džemperītim - smukas un inčīgas un ļoti feini autore sazīmējusi shēmas.

Kaut kas mazāks

Atkarīgais pārsteigumadītājs - paralēli lakatam zeķītes pārsteigumadīšanā, izskatās ka tur gan katrs turpinājums būs traki daudz darba, pašlaik tikai visas sastāvdaļas atradu - provēs brekešu zobudiega metodi pērlīšu uzvēršanai un apaļadāmo adatu ar garu šņori,  lai abas zeķes vienlaikus uzadītu, ja jau man dzija divos kamolos satinusies :-D

ar katru reizi vairāk jāada

Pagadām kaut kā teiku galā, pagājušo nedēļas nogali pavadīju šoppingā, šonedēļ bij traki daudz darba, tad nu vakarvakars un šorīts, pieliku soli un vēl divi turpinājumi gatavi:

Nākamais pārsteiguma lakats

Ha, iepatikās vienvārdsakot, katru nedēļu pa mazam gabaliņam un pēkšņi gatavs adījums :-D
Top nākamais - jo smukas pāces fices man uz bēniņiem vesela kaste:-D

meitenei ar vienu kleitu nepietiek

Nbeūtu man patrāpījusies kleitas recepte FB ziņu rindā, i nesāktu, bet te - ir recepte, ir pasūtītājs, i vēl dzijas fice atlikumu kastē ieripojusi. Tātad jāķeras pie adatām:

Pārsteiguma lakats pabeigts, izmazgāts un nostiepts

Pērlītes iepirktas par daudz un dzija ar palika pāri, bet ne tik lai otru lakatu adītu, jāpadomā, kas taps tālāk :-)

Lelle gulēšanai

Piedāvāja man paprovēt tādu uzmeistarot un sanāca, ir traki patīkama izmēra un uz tausti, lai gultā iespiestu padusē, apkārt spindz gribētāji, taču šī tika Sigitai. Vārdā Emma.

Visilgākais ir matu piesiešana, katrs ir izvilkts ar adatu un sasiets divos mazglos.

Kleitu atrdu noliktu no Lienes ar pleķi uz vēdera, tad nu bik pašņikājos, paducināju overloku un, izmetot pleķi, kā reiz kleita lellei sanāca, maliņām piepirku mežģīni.

Ir jau pasūtīta tērpu kolekcija, jo nevarot tā būt, ka meitenei ir tikai viena kleita, ko vilkt mugurā!

Jaciņa ar 9mm adatām vasarā

Tiklīdz pabeidzu tā 30 grādi siltuma bija klāt - esmu malacis!

Pagaidam gaidu kādas vēsākas dienas lai pieņemtu lēmumu par piedurkņu garumu, patīk kā izskatās šobrīd, bet nezinu vai valkājot negūs vislaik vēlme - kaut būtu garākas un varētu ievilkt pirkstus :-D Ja tā gadīsies, tad man ir vēl 1,5 fices dzijas plauktiņā :-)

Zaļā dzīve

Jeb ikgadējās Vītolēnu nometnes krāsa ir zaļa. Matu krāsa tika ieraudzīta jau ziemā, nopirkta un glabāta.
Pieteicos ka labprātīgi pārkrāsošu matus, lai nav zila seja un kakls (tas no iepriekšējās pieredzes ar zilo).
Un koncertam tak vajag drēbes, Brīvdabas muzeja gadatirgū ieraudzīja zaļu lina kleitu, bet es 100 eirik par vienkāršu kleitu nav gatavs dot.
Atradu ka Larelinos vīru var iesūtīt - tieši blakus darbam, sacīts - darīts, zaļš linu audums rokā, nākamais uzdevums, diegs un rāvējs, to ar viņš paveica godam.
Tad seko vilšanās, pusaudzis nav nevienā izmērā, ne bērnu, ne petit pieaugušo. Labākais ķēriens pa visām burdām - 17.izmēra kleita

Izņemam piegrieztni, saņemam aizrādījumu, ka apaļais kakla izgriezums jaunkundzei tīkamāks, pielabojam uz vietas, piegriežam un sašujam pamatvīles.
 Ahhā, pusaudzim pat pret petit izmēra sievieti ir īsāka mugura un ne tik izteikts viduklis, tālāk iešuves spraužu pats kā redzu... un vēl sānos veidoju vidukļa iešuvi, kas rezultējas piegrieztās augšdaļas sagraizīšanā, lai nav traki platas vīles un nedaudz pazeminātā jostas vietā.

Tad secinu ka lejasdaļā gofrētu sauli no lina netaisīšu un pat pussaulei auduma nav pietiekami, ja jau tā, tad taisīs pievilktu brunci. Un ja jau tā, tad liekam klāt kabatas sānu vīlēs, lai ir vieta istabiņas atslēgai, telefonam un nav jādomā par somiņām. Atrodu internetā kabatas piegrieztni, izdrukāju un uz priekšu.

Tad iestājas nākamais ahhā, kakla izgriezuma un padušu maliņas, oriģināls paģēr oderi, nu nē, nemeklēšu es tagad trešdienas naktī oderi, ja ceturtdienā kleitai jābūt iepakotai, tātad slīpā diega lentītes griežas un šujas - piķērīgs bet akurāts darbiņš.
 
4 vakari darba un griezīga zaļa kleita ar kabatiņām gatava.
Zirgu zini - nemaz nav līdzīgs, toties klients laimīgs

Pārsteiguma adījums

Ravelry jau sen lūkoju ka ir cilvēki, kas piedalās pārsteiguma kopadīšanās.
Notiek tas sekojoši:
1)dizaineris publice datumu, kad sāksies kopadīšana un tu vai nopirkt aprakstu iepriekš, parasti par mazāku naudu nekā tas maksās, kad būs publicēts viss apraksts.
Sākotnējā aprakstā ir tikai informācija par dzijas rupjumu, adatu izmēriem un vajadzīgajiem materiāliem, to daudzumu
2) katru nedēļu klāt tiek publicēta nākamā daļa no apraksta, to noada un gaida nākamo. Ar piedalīšanos tu apņemies, ka noadīsi līdz beigu datumam gatavu izstrādājumu.
Dizainerim sanāk tāda kā apraksta testēšana, vai visi saprot, jo pie katra jauna fragmenta ir diskusija, kur var uzdot papildjautājumus un saņemt atbildes no autora vai līdzadītājiem.
Iekrita acīs šīs dizaineres pusapļa lakati jau pirms kāda laika, tāpēc izdomāju paspēlēties :-) Pozitīvais ka konkrētā autore publicē ļoti mazus framentus līdz ar to kārtējās nedēļas mājasdarba izpildei pietiek ar pāris stundām :-)
Bildē divu fragmentu rezultāts, interesanti ka pērlītes tiek liktas jau adījuma augšmalā, būs arī mežģīnē.

Šokolādes kvadrātiņi

Ļoti patīkama Drops dzija Puna, mīksta un maiga, superīgi tamborējās un ļāvās visām reljefām izdarībām, nekļūstot parāk bieza un nelokāma.

Dosies uz Vāciju dzivot kādā deķītī.

Lakats spundiņrakstā

Patīk man šis vienkāršais  raksts lakatos jo sevišķi ar Pāces krāsu pārejām:-) pa kvadrātiņam vien, daudz neskaitot līdz, pats adās :-)

Sliekai džemperis

Izrādās manam beŗniņam kož alpaka - trīs reiz mēģināju, bet nekā, visas alpakas kož.
Bet ērniņam grboties vienkārši džmeperi, kas ir silts un nekož. Gāju pie kāmīša sendienu krājumos lūkoties, atradu mustura likvidēšanas izpārdošana'iepirkto lielo maisu pusvilnas samta dziju, šitā nekodīs un parupja, būšu ātri galā.
Un tad es noadīju paradziņu, un sarēķināju cik ta vajadzēs adīt un vēlreiz pārrēķināju un sanāca tas pats ar daždesmit valdziņiem uz adatas pusotra simta rindiņu garumā gan augumam, gan piedurknēs - tā it kā es kādai sliekai taisītos adīt. Nolēmu, ka adīs tik un tad jau redzēs, moška nemāku vairs rēķināt, mērīs garumu pēc vajadzības.
Adīju daudz un dikti un tiešām visu biju pareizi sarēķinājusi -  uzadīju džemperi sliekai :-D

Zeķei pirkstgals sašuvās

Ziemassvētku zeķe tike turpināta bakstīt - palēnām, pamazām, bet iet uz priekšu. Sašūti krustiņi, puskrustiņi pirkstagalaā un visvairāk man patīk pārvērtības ar dekoratīvajiem atpakļdūrieniem un mezgliņiem :-D


Tālāk sekos papēdis.

Šallītes salā un saulītē

Šodien bija skaista diena, lai šallītes ietu fotografēties - saulaina un auksta. Aptinamies un dodamies uz fotosesiju.


Šī tapa pie kleitas uz Pētera kāzām, bet nobildēties nebija paspējusi, tad nu atrādās tagad.


Šī šalle sākās rudenī, ar noskatītu ideju - divas passtrīpainas dzijas fices ik pa 2 kārtām mainās, visu laiku ada labiski, no abām pusēm vienādi:
5labiski, 2 kopā, 4 labiski, 2 no viena - viens labiski, otrs labiski griezti.
Visu laiku šis adot galvā iet kā pantiņš uz riņķi, tāds meditatīvs adījums, kuru grūti nolikt malā, jo ziņkārība - nez kuras divas krāsiņas atnāks nākamās.

Komplektiņš ar kaktuscimdiem

Atnāca sals un izrādījās, ka esmu pavasarī Harijam atņēmusi silto eža cepuri, jo par mazu. Lai gan kokvilnas cepures un šalles komplekts neļāva nosalt, tik un tā bērns gribēja, lai ir īsta ziemas cepure un šalle.
Atradu atlikumu kastē dziju, kas piestāv pie jakas un patīk pasūtītājam, noskaidroju vēlmes - cepure parasta un noteikti ar bumbuli, bet šalli tādu, lai nav jātin. Dzija pabeiza, itin fiksi pieveicu darbiņu, bet dzija vēl palika pāri, pa jaungadu ložņājot adītāju lapās, biju ieinteresējusies par divkrāsu patentu, biezāks kā vienkārtīgs adījums, tātad būs labi cimdiņi.
Par brīvu atrodu aprakstu tikai somiski, ņemam talkā google translate un iegūstam kaut ko pa pusei smieklīgu pa pusei saprotamu komplektā ar apraksta autores bildēm, papildus krievu lapā noskatos youtubes pamācību kā tādu ada. Sanāca! Tāds prieks ka izdevās:-)
Cimdiņi dēļ reljefa un krāsas bišku pēc kaktusiem gan izskatās, bet silti un fiksi adāmi :-)


Šodien bija arī diena kad iemēģinājām sava dīķa ledu un sniega kalnu no noraktajām iebrauktuvēm :-D

Rociņas aug, cimdiņi silda

Kad bij Ērikam iemēģināti diagonālcimdiņi, tad paskatoties uz paknapajiemSigitas ziemas cimdiem, tapa nākošie Sigucim. Šoreiz paņēmu talkā pitagoru un sarēķināju valdziņus nevis eksperimentēju :-D
Oderīte Harija cimdos bija safilcējusies un kļuvusi mazāka, tad to izārdīju un iešuvu Sigitas cimdiņos :-D
Laikam jau oderēti cimdi ir labāki par pufaicīgajiem, ja ir izvēle nevienam sīkam pufaikcimdus uzvilkt nevar, izvēle vienmēr par labu adītajiem. Pie -22 grādiem skaļi pasūdzējos, ka man salst rokas ar siltajiem ādas cimdiem, uz ko saņēmu no Sigitas līdzjūtīgu atziņu, tev arī vajag tādus siltus ziemas cimdus kā man ir. Man nesalst rokas! Novelkot vēl pataustīju pirkstus, tiešām silti :-)