
Vēl viens rokdarbu veids manā dzīvē uz kādu laiku ieradies. Kad bērni sāka skatīties televizoru un karināt savas zeķes piesietas pie striķīšiem uz skapjiem un gaidīja rūķu končas pirms ziemīšiem, staigājot pa internetu uzgāju ka amurikāņi tirgo gatavus komplektus Ziemassvētku zeķēm krustdūrienā. Man izšūšanu tīri labi patīk ķimerēt, bet taisīt glezniņas likās dīvaini.
Līdz šim it kā nebija laika ķerties klāt, bērnu skaits kopš pirmo divu zeķu iegādes dubultojies, zeķes rūpīgi arī piepirktas pēc skaita gulēja atvilknē. Pagašgad, kad sazīmēju plančiku ar kamīnu, pietiekami aptaustāmā nākotnē, kārtējo reiz atcerējos par zeķu paciņām atvilknē un pieplusoju tām izšūšanas rāmīti :) Taču šonedēļ nomira bērnistabas rācija, līdz ar to es tagad pats tēloju rāciju sēžot savā istabā un klausoties vai kādam neuznāk pīkstēšana un pļāpāšana pirms miedziņa. Tad nu tā labi klusumā un viens pats sēžot beidzot devu zaļo gaismu zeķēm, pirmā šujas bilde, ko kāds krustdūrienu pazinējs atzina par vieglāko esam, nupat sāk rasties apjausma aiz ko tāds spriedums, jo man visas rādījās līdzīgas:) Man ir atvērusies jauna pasaule, interesanti, brīžiem nevaru sagaidīt vakaru un dzenu bērnus ātrāk gulēt lai tiktu pie savas izklaides:) Pēc tam vajag kādu kas dzen mani gulēt, jo manā dzīvē "vēl vienu rindiņu" uz nakti ir nomainījis "vēl vienu krustiņu". Vakar nolauzu savu pirmo adatu, jaušu ka sekos vēl dažas, šodien braucu uz veikalu pirkt papildinājumu:D
Tad nu atrādu ko pa nedēļu esmu paveicis:)

Tad nu atrādu ko pa nedēļu esmu paveicis:) Lielie bērni paši sākuši kušināt viens otru vakaros, lai mamma var šūt, un no rīta ceļas un skrien skatīties, kas jauns bildītē :)


