Komplektiņš ar kaktuscimdiem

Atnāca sals un izrādījās, ka esmu pavasarī Harijam atņēmusi silto eža cepuri, jo par mazu. Lai gan kokvilnas cepures un šalles komplekts neļāva nosalt, tik un tā bērns gribēja, lai ir īsta ziemas cepure un šalle.
Atradu atlikumu kastē dziju, kas piestāv pie jakas un patīk pasūtītājam, noskaidroju vēlmes - cepure parasta un noteikti ar bumbuli, bet šalli tādu, lai nav jātin. Dzija pabeiza, itin fiksi pieveicu darbiņu, bet dzija vēl palika pāri, pa jaungadu ložņājot adītāju lapās, biju ieinteresējusies par divkrāsu patentu, biezāks kā vienkārtīgs adījums, tātad būs labi cimdiņi.
Par brīvu atrodu aprakstu tikai somiski, ņemam talkā google translate un iegūstam kaut ko pa pusei smieklīgu pa pusei saprotamu komplektā ar apraksta autores bildēm, papildus krievu lapā noskatos youtubes pamācību kā tādu ada. Sanāca! Tāds prieks ka izdevās:-)
Cimdiņi dēļ reljefa un krāsas bišku pēc kaktusiem gan izskatās, bet silti un fiksi adāmi :-)


Šodien bija arī diena kad iemēģinājām sava dīķa ledu un sniega kalnu no noraktajām iebrauktuvēm :-D

Priecīgu pirmo adventi!

Lai gaišs un mīļuma pilns Ziemassvētku gaidīšanas laiks.

Adventes vainags ar gliemežvākiem bija Lienes ideja pēc tam, kad skatoties bēgošo jūru biaj salasījusi nedaudz mazos gliemežvāciņus. Tā ar nopietni neuzķeru domu, jo tak ar aptuveni 30 gliemežvākiem vainagu noklāt nevar līdz vakar netika no manas mašīnas izvilkts trauciņš ar salasītajiem gliemežvākiem - taisam jūras vainagu!
Hmm, bet kā, ja ir tik maz to gliemežvāciņu, jā varētu vēl akmentiņus klāt, bet zu jūru šodien neviens nebrauks...
Parokos atmiņu kambaros, ka reiz pirms aptuveni 10 gadiem saņēmu dīvainu dāvanu - kastīti ar lieleim gliemežvākiem, kuru iebāzu skapja dziļumā, jo nevarēju izdomāt, kur likt, bet ārā sviest arī negribējās, smuki tak! Atrodu, kastīti, bet pa tasno uz salmu vainaga sagataves nav glīti, ejam veļreiz uz skpai, kaut ko ar ko aptīt vaiangu prasās, atveru audumu atvilkni un rokās ielec zem lamināta klājamās putuplēves atgriezusm no dzīvokļa remonta pirms 10 gadiem. Ievilkts migā, jo tak kādai ziemassvētku maskai varētu kādreiz derēt, lai piedotu stingrumu. Cilvēkam, kam ir bērni, jābūt gatavam uz visu! Būs īstais jūras putu pamats. Liene dabon rokās līmes pistoli un banda viens caur otru piedaloties vismaz ar padomu, kur labāk līmēt, un pie reizes pieskatot mazākās čaklās rociņas uztapina vainagu.

Divas princeses

Iepriekšējais kronītis lai der šodienas vārda dienas svinētājai, tā nu tapa mazāks mazajai princesei un man mājās tagad divas princeses iemitinājušās.

Lielākā princese šodien tika pie ziliem matiem kā vārda dienas dāvanas jeb gatava pirmajam septembrim.

Un vēl mums tagad pilna māja ar KnitPro projektu somiņām, ļoti jaukas pastāvīgas somiņas, gan kamolu turēšanai, lai nebēguļo, gan žikc rāvējs ciet un viss darbiņš noslēpts no kaķa un dažiem ziņkārīgiem pirkstiņiem, vai viekārši līdzņemšanai.

Zaļās somiņas manas. Zilās somiņas ir Lienes vārda dienas dāvana - tieši laikā, jo bērniņš apguvis kreilisko valdziņu, iemācijās adīt arī ar 5 adatām, attēlā redzams pilnīgi patstāvīgs darbs, ieskaitot uzmetumu. Dziju veikalā izvēlējās pati pašstrīpaino, prātīgi izdomājot, ka tad būs interesantāk adīt un nepaniks. Topošās getras jau 5cm garas.

4gadi jeb LIELA!!!

Lienes 12 :)

Tas viss sākās piektdienas vakarā jeb īstajā dzimšanas dienas vakarā ar sviesta biskvīta mīklas mafinu cepšanu un šokolādes glazūras vārīšanu, pa nakti viņi atpūtās un neviens neko nedabūja apēst līdz pat sestdienai.

Sestdienas rītā mafini ieguva šokolādes glazūru, rotājumus un izcepās sāļa uzkoda jeb mājas siera čipši - gabaliņos sagriezta tortilja ar pārkaisītu sieru:)

Tad visus aizveda uz mežu, kurā daudz vizbulīšu, un vispirms lika 3 stundas staigāties.

Pirmā ar mums sasveicinājās pūce.

Ūpim gan mūsu sabiedrība daudz neinteresēja.

Lācenīte Ilzīte demonstrēja trikus kamēr lāču puiši otrpus takai kāvās dubļu peļķē.

Lūšu ģimene bija ieraugāma vien tālumā, mammai pielipuši mazie lūsēni, tētis ik pa laiciņam pastaigājās.

Mežacūkas bija atsūtījušas pie pašas žoga malas vienu pārstāvi apsveicināties, citas nerādījās.

Pa vidu uzkāpām skatu tornī palūkot Gauju un vēl pelēko pavasari no augšas

Jaunatnei pietika dukas vēl pa četrām reizēm izskriet šķēršļu joslu.

Alnis idikti centās atrast kādu zaļumu,

Kā jau ieratss arī lapsu aplokā viena nāca sveicināties.

Tuvojamies meža beigām, visi vēl aizvien skrienoši un pat mazākais jānes tikai pa trepēm, kas nemaz nav projektētas mazkājiņām.

Tad kad visi izstaidzināti, un pirmais izsalkums remdēts ar sāļo uzkodu, laiks spraust svecītes svētku mafinos.

19 mafini izrādās ir pareizais skaitlis, lai 12 svecītes saspraustu tikai puķītēs:)

Vēlmju pārdomāšana pēc pūtiena.

Priecīgas Lieldieniņas!

Šorīt no rīta tapa raibās oliņas, vesela komada piedalījās :D 

Sīpolmizas jau tradicionāli brucinātas un neiztīrītas no sīpolgroziņa pašas krājas. Pasūtīju šonedēl zaļumus no "Absolūts ēd" un tad turējos, lai visus nebūtu apēdusi līdz Lieldienām:D Tā mums tapa pilnīgi klasiskas oliņas:

Laiciņš šodien lutināja ar siltumu un saulīti, tad nu pat mazais klepotājs tika ārā izšūpoties. Tik liels prieks noteikti palīdzēs tikt vaļā no pēdējām krekšķa paliekām :D

Katru gadu uz Lieldienām mūsu mājas pagalmā dome uzkar lielās platās šūpoles. Katru gadu tur ir garas rindas, lai tiktu šūpoties. Nebija noskaņojums stāvēt rindā un tad fiksi lekt un laist nākamos, laiciņš arī superīgs. Tāpēc devāmies pastaigāties pa pagastu citur, kur rindu nav un var izšūpoties katrs pēc sirds patikas un savā ritmā :D

Viena torte un divas svecītes:)

Manam mazam pūkainītim 2gadiņi :)

Vesela komanda centās visādi demonstrēties un pierunāt pūst svecītes :D Ēriks turējās kā vīrs pret šo muļķīgo ideju un kad viņu neviens neklausīja, lai liek kūku uz šķīvja, tad sāka ar pirkstiņu no stūra ķibināt kūku mutē :D

Vīruss darbs un Miķeļdiena

Vīruss darbs mani ir smagi ķēris, adās trakoti lēnām un ļoti maziem gabaliņiem - bet lielīšanās kāre nav zudusi :D tāpēc palielīšos ar Jānīša un Harija kopdarbu miķeļdienas dārzeņķēmošanas izstādei :)
Es māku tikai no kartupeļiem un zobu bakstāmajiem pagatavot ezīti - tādēļ šis ir mājasdarbs darbs ko tradicionāli padodu tālāk otram vecākam :D

Skatoties uz pārējiem darbiem - es sāku domāt ka varbūt es vēl varētu apgūt vali, ja nu kādreiz gadītos, ka pašai jātaisa dārzeņķēms :D Taču cīši ceru, ka tā diena nepienāks:)

Vēroju kā zāle aug :)

Kopš petūniju iesēšanas pagājušas 20dienas, starp 10-12 dienu tās auga burtiski acu priekšā:

10.dienā sēkliņas kļuva divreiz lielākas, ar baltu degunu

11.dienā parādījās līkumiņi, kas saulītei uzspīdod sāka sintezēt hlorofilu un pārkrāsojās arvien zaļāki

12.dienā jau pirmās lapiņas

Šodien jau ir dubultlapiņas un viss sāk izskatīties ļoti zaļš :D

Pa vidam bija pārsteiguma māmiņdienas pasākums Harija bērnudārzā, uz kuru jāierodas ar kaklasaiti, pērli, diegu un adatu - nedaudz izklaides četrrocīgi un bērnam par lielu sajūsmu tapa broša :D

Mārītes

Viss sākās netīšām - pirms nedēļas no rīta izlasīju Sigitas grupiņā, ka 2.aprīlī lūgums ierasties mārīšu krāsās.  Aizvedot Ēriku uz bērnudārzu mājupceļā paviesojos iekš Depiņa ja nu man kāds vēlas pārdot ampulārijas akvārijam, tad ielūkoju zeķubikšu plauktā un atradu koši sarkanas zeķubikses - labs sākums mārītes tērpam, jo mājās uz Sigitas izmēru sarkanu drēbju īsti nav, izdomāju ka noadīšu vestīti pavsarim un kopā ar zeķubiksēm gan ko vēl piekombinēsim. Taču tad garāmbraucot dziju plauktam ieraudzīju TO - sarkanu balti punktotu poliestera lentīšdziju, sen jau biju internetā lūkojusi auduma lentīšdzijas un domājusi ka no tādas sanāktu lieliski svārki.  Tā kā man ir nedēļa laika, tad blakusplauktā tiek paņemta sarkana kokvilnas dzija, fiksi jāsteidz mājās sākt adīšanu :D

Vispirms kā nodomāts tapa nelieli trapeces svārciņi uz gumijas, bet dzijas vēl gana un laika arī.

Svārciņi turpinājās par kleitu - gumiju atstāju, lai svārki ar savu smagumu neizstiepj kleitas augšu.

Augšdaļa aptamborēta ar īso stabiņu rindu un vēzīti, kopā ar vēzīti ir arī pietamborēta lentīte pie pleciņa.

Un bonusā Harija Lieldienu kompozīcija: "Mārītes steidz satikt Lieldienas". Uzzināju, ka manī nav olu pūtēja talanta, no 3 olām tik 1 veselu izpūtu. Lienei ar Jāni veicās labāk, viņi ieguva 7 no 10 :D Pārējo paveica Harijs pats:)

Pa drusciņai uz priekšu

trešās nedēļas veikusm eglīšu audzēšanā :)

Un Preiļu pelēkais izadījis pirmo kamoliņu līdz ar gatavām kabatām un čujs saka, ka būs vai nu bezrocīts vai bezkapucīts, ja nedabūšu vēl vienu vilnas kamolu...

Te sestdienas ziema laukos, kad bija atkusnis, uz šorītu jau sniedziņš par pārdesmit cm vairāk sasnidzis :)

Rūķošanās

Drusku deldēju nervus ar griešanu un šūšanu. Pirmais darbiņš ieskrējienam - rūķu bikses un cepure :)

Bikses - paplatināta šortu recepte, gumiju viduklī un ar aizsienamām bantēm ap ceļgaliem. Cepurei vienkāršs konuss ar adītu maliņu, lai labāk turas un smukāk un bumbuli.

Komplektam piepirkta bārda pēc rūķa vēlmes, ka šams nesot nekāds sīkais rūķis, bet bārdainais un strīpainas pusgarās zeķes,  Rūķis pieprasīja ka vilks šņorējamās kurpes :D

Es beidzot pilnīgi negaidītā veidā esmu ieguvusi savu ideālo svečturi resnajām svecēm. Liene atnesa pusgada darbiņus no mākslas skolas, pa kreisi redzamais īskāju zirgs arī turpat nācis :) Eglītes recepti uzgāju internetā - Liene salocīja un grieza, balto fonu ar sniedziņu salīmēja Sigita. Tā mēs gaidam Ziemassvētkus :)