Pavsaris būs drīz!

Beidzot noadīju kaut ko uz kā izmēģināt savas nopirktās lakatu stiepjamās stieples - pavisam forši ir izbakstīt caur stūrīšiem katetēm un caurumiņiem hipotenūzai un tad mierīgi ar dažām kniepītēm, tas viss vienmērīgi taisni nostiepjas :)

Pēc pabeigšanas pirmā diena vienai pašai mājās un lakats aizņem gandrīz visu gultu - hipotenūza ir gandrīz 1,80m. Vakarā gan daži paspēja uzlekt, ceru ka nevienam kniepīte neiedūrās :D

Nakamais varoņdarbs bija, paraudzīties pa logu, ka spīd saulīte un aiziet prom no darba datora, lai nobildētu gaismā:) ar piekto piegājienu izbēgu veiksmīgi no istabas un man tas izdevās!

Pa ceļam lakatā labi ietinos, jo skaistā saulīte tik mānīga, vējš kniebj degunā un vaigos :)

Zaļums nāk

Tas nekas, ka, kamēr es te sapņoju par zaļumu, ārā atkal sasnidzis viss balts, viņš atnāks, vismaz man drīz būs gatavs :D

Trīsreiz adīts :)

Divas reizes izārdīju, jo biju pārliecināta ka problēma ir tajā, ka es neprotu pareizi adīt, pēdējā reizē pat sāku lasīt aprakstu, ne tikai lūrēt shēmu. Kad atkal rezultāts neatšķīrās, tad pētīju gatavos lakatus Ravelry un secināju ka autore ir uztaisījusi, manuprāt, tizlu asimetriju, kas manās acīs izskatās pēc kļūdas, trešoreiz vairs neārdīju, bet, ja izdomāšu, adīt vēl kādu tādu lakatu, tad man ir aizdomas, ka pacentīšos pārzīmēt pārejas sākumu, lai abās pusēs caurumiņi iet zigzagā.

Šodien abi mazie aizgāja gulēt, Liene kompī pildīja mājasdarba projektu un Jānis ar Harīti aizbrauca makšķerēt, tad nu savā klusajā stundā beidzot E shēma pabeigta :)

Te Harija pirmā izvilktā zive piedalās fotosesijā :D Nezinu cik daudz viņš saprot no makšķerēšanas, bet makšķerniekstāstus stāsta profesionāli :D Esot dažus āķus zivis apēdušas, metot makšķeri noķēris cilvēku, kas uz jumta un tad peldējies un ar rokām noķēris lieeeelu zivi, ko iedevis tētim uzlikt uz āķa :D Un vispār mana makšķere neķerot zivis, tikai tēta makšķere ķer zivis un tad tētis dod viņam izvilkt :D

Mežs un 3,5 cimdiņi :)

Sestdien bijām pastaigāties un divas pašas mazākās rokas drusku nosala, jau bij aizmirsies, ka visi mazcimdiņi pavasarī izbeidzās. Ieraugot atvilknē Harija dūrainīšus, atminējos ka man vēl tak ir atlikumu kamolītis un tur noteikti sanāks pārītis mini cimdiņu.
Ar domu gan jau sanāks gana glīši un divi vienādi jau nav obligāti (HA! sen laikam neesmu ar sevi runājusi) bez tīšanas ķeros pie uzmetuma, viens cimds gatavs. Fuuj, cik neforši sakrīt krāsas - cimds kā uz pusēm sadalīts katrs gals citādāks, un otru pat līdzīgu nav iespējams dabūt. Laiks tīšanai pienācis, smuki sadalu uz pusītēm sākuma krāsu, noadu otru cimdiņu, izārdu pirmo un noadu trešo. Bet izrādās ka vienam cimdiņam gaiši zilā strīpa ir par 6 rindiņām platāka, uz tādu mazu cimdiņu tas jau ir varens gabals, noraucu, gan jau sadzīvošu ka tie pirkstgaliņi dažādi. Pamostos, nē, ārdīsim puscimdiņu samērīsim dziju un adīsim tā lai tomēr līdzīgi cimdelīši :) Urrā gatavs, ar īkšķīšiem vairs neriskēju, atradu divus pietiekami līdzīgus dzijas gabalus no atgriezumiem un uzreiz mērīju lai vienādi :D
Nesmukos nebildēju, viņu vairs tāpat nav :)
Sestdien bij pa 3 gadi nebijis notikums, Haris atkal piekrita riskēt un iet ar mani mežā pastaigāties, iepriekšējā pastaiga patiesi bija pirms 3 gadiem, kad abi bērni bij tā piekusuši un šokēti kā tad var tik daudz un tik ilgi iet, ka ne pa kam nebij ar mieru kopā ar mani mežā vairs rādīties. Liene izdzirdusi par pasākumu paslēpās, Sigitai bij laiciņš pusdienlaiciņu gulēt.
Tā nu mēs trijatā gājām un baudījām saulainu rudeni un meža gardumus, mācījāmies kā sauc kokus un pētījām kādas viņiem dažādas lapas :)





Pēdējā bilde taču izskatās gandrīz kā mana šalle :)
Kuru dabūju apskatīt izklātā veidā pirms ārdīšanas. Gudri cilvēki pie sarežģītām shēmām mēdz lietot tā saucamās dzīves līnijas jeb ievērt gar adatu diegu ik pa rindiņām vai pie shēmu maiņas un tad, ja sanāk ārdīt, tad noārda līdz diegam un tur visi valdziņi jau saķerti :) Optimisti tā nekad nedara :D Kad nav šāda diega, tad uzņemt pirms ārdīšanas gluži nav iespējams,jo mežģīne loka rindiņas uz augšu un leju, un ej nu trāpi pareizi :D
Paveicās ka vilna, tā nav dikti bēdzelīga kā baidījos un nav galīgi saķērīga, lakats ir atpakaļ uz adatām. Gan drusku vairāk paārdot kā nepieciešams, bet izvēlējos uzņemt rindiņu iepriekšējās shēmas beigās, kur zinu valdziņu secību no galvas :)

Ārdīsim nu!

Stāsts kā es visus trīs  šonedēļas rīta pusdienlaiciņus palaidu vējā un vēl vienu būšu trakoti bessīgs uz sevi :D

Baigā pārgudrīte ierauga shēmā asimetriju, nu tik visu saremontēs, lai ir smuki spoguļrakstā, jo tak noteikti kāds kļūdījies, turklāt izdrukātas plikas shēmas gan jau kaut kur tekstā bija teikts ka vajag spoguli, taču asimetrija nedīkst būt! Parasti gan ja tā ir tad shēma stiek iedotas atsevišķi, jo dullajiem amurikāņiem visus aprakstus pa valdziņam mutē lej, bet nu gan jau gadās izņēmumi.
Adam tik uz priekšu pa savi gudrībai  tikai rezultāts kaut kāds čunčīgs sanāk, bet neko, gan jau beigās būs smuki, mežģīnēm dažreiz gadās ka uzreiz neredz smukumu.
Un tad tomēr sāk palikt aizdomīgi, aizvelkamies beidzot pie kompja un voilā, asimetrija ir bijusi paredzēta, un ar asimetriju daile nodrošināta.
Ehhh, kā lai saņemšas mežģīnes ārdīšanai un valdziņu ķeršanai, nu kurš man nelika uzreiz kompī paskatīties tiklīdz radās šaubas kādā virzienā adīt????
Un šī ir priekšpēdējā shēma, valdziņu daudz, ļoti daudz, un mežģīnei patīk pazaudēt apmetumus ārdīšanas laikā tālu uz leju.

Zaļas lapiņas zaļā vasarā

D shēma bija pa fikso, iemācījos no galvas pēc pirmā apiņu atkārtojuma un tad jau varēju adīt arī kopā ar pokemoniem fonā, jo nevajadzēja sekot visu laiku līdz rakstam uz lapas:)

Klusums un miers

Kamēr man parasktīts miera režīms, pabeidzu C shēmu jeb pāreju no kurkuļiem uz lapiņām. Labi ka aiz vaļošanās izdomāju paņemt. Šito var tikai klusumā un vienatnē, skaitīju bezmaz balsī katru valdziņu līdz un katras rindiņas beigās biju priecīgs, ka valdziņi pietika un nepalika pāri :D Turklāt kā par spīti atnāca melnā dzija, kas uzdevumu nemaz neatviegloja :D

Noadīju B shēmu

Vakar dzimšansdienu atzīmēju noadot lietusmežam B shēmu :D šorīt bija grūti piecelties, jo drusku aizsēdējos adīdama :D Ēriks iedraudzēja pamodinot jau 6os.
Šodien jau atkal ķeršos pie zilā brīnuma :D

Sigita uzzīmēja Ērikam matus - atklāju, ka pildspalvu no bēbja ļoti labi noņem mitrās salvetes :D

Uzsākšanas dienas rezultāts

Sestdien adītājtusiņā, ieradās meitenes ar ziņu, ka astrologi saka, ka zvaigžņu stāvoklis tieši šodien tāds, ka tas ko šodien uzsāk noteikti izdodas un tiek pabeigts. Tādas dienas gadā esot tikai divas.
Uz pašu tusiņu man bija paņemts līdzi apraksts, dzija pasūtīta un uzsāku lakatu ar nosaukumu Rainforest - man pavasars un velk uz zaļo :D Dzija -vienkārtīgs Pāces raibulis, adatas Nr.4


Tad vakarā atbraucu mājās, noliku gulēt dūkulīšus un skrēju pēc zilās Lienes jakas kamola un adatām, jo mani nepamet sajūta, ka tās veiksmīgai realizācijai man vajadzēs nedaudz maģijas.


Un tad atcerējos, ka izmetu pirms mēneša vīra ēnu adījuma šalli nevis salāpīju ar solījumu, ka līdz nākamajai ziemai dabūs jaunu. Iepriekšējais dubultadījums izārdīts, jo man nepatika kā maliņas sanāk, ir izpētīts kā pareizāk tās veidot, atlika tik saskrūvēt adatas un uzmest.


Ceru ka zvaigznes vēl tuvu pusnaktij stāvēja savās vietās un viss izdosies:)