Pavsara adījumi izlīda rudenī fotografēties

Mans šķībulītis džemperis, nemaz nav līdzīgs aprakstam, bet maisu vilkt negribējās. Tad nu sanāca no sērijas: "Zirgu zini, nemaz nav līdzīgs". Ja kādam interesē "zirgs", tad google jums palīdzēs pēc nosaukuma  Enchanted Mesa by Stephen West.
Adīts no 1k Pāce plus lins rasturam un raibumam. 5mm adatas.

Otrs pavasara adījums, kurš paslēpās skapī un izlīda tik rudenī fočēties, ir Lienes rakstainie cimdiņi Malta pēc Grasmanes grāmatas "Latvieša cimdi" tik citos toņos.

Cimdiņu sezona vēl nav beigusies

Palēnāma arvien lielākām rociņām top cimdi.
Mazo rociņu cimdi nu jau tik daudz sniega sapikojuši, ka pavisam feini pūkaini safilcējušies - kas gan var būt labāks par tīru vilnu :-)

Tinas kamoliņi un no tiem kūņojas ārā cimdiņi

Pēc Prieļu pelēkās jaciņas noadīšanas secināju ka Preiļu 2k dzija ir daudz piemērotāka cimdiņiem par Pāces 1k (to atliku kādiem īpaši smalkajiem un ne bērniem - jau noadītie Lienei ir devušies savu ceļu). Jo ir nedaudz biezāka un kā jau 2k smuki savērpusies kopā, negriezījas, kā arī līdzenāka, vienmērīgāka. Tad nu viena kamolu izlase tiek pasūtīta kopā ar pienu no Latgales :-D

Vispirms mazie entuziasti priecīgi turēja šķeteres, tad atnāca Liene un izglāba - atnesot tītavas :-D

Mirklis mierīgu, sasietu bērnu tomēr bija patīkams, tagad zinu kāpēc man bērnībā lika turēt šķeteres, kaut tās pašas tītavas stāvēja istabas stūrī. Lai gan man šķita, ka es esmu mierīgs bērns arī tāpat - bez ietīšanas dzijā.

Tiek salikti pirmie pasūtījumi, šķirstīja grāmatas kamēr dzijas tinās un kad gatavi kamoli grozā, tad izvēlējās rakstiņu, pielika kamolus.

Un tad jau cimdiņi gatavi, laiks izvest pastaigāties nobildēties un sniegu pataustīt

Divi pārīši gatavi - nākamie jau rindā!

Komplektiņš ar kaktuscimdiem

Atnāca sals un izrādījās, ka esmu pavasarī Harijam atņēmusi silto eža cepuri, jo par mazu. Lai gan kokvilnas cepures un šalles komplekts neļāva nosalt, tik un tā bērns gribēja, lai ir īsta ziemas cepure un šalle.
Atradu atlikumu kastē dziju, kas piestāv pie jakas un patīk pasūtītājam, noskaidroju vēlmes - cepure parasta un noteikti ar bumbuli, bet šalli tādu, lai nav jātin. Dzija pabeiza, itin fiksi pieveicu darbiņu, bet dzija vēl palika pāri, pa jaungadu ložņājot adītāju lapās, biju ieinteresējusies par divkrāsu patentu, biezāks kā vienkārtīgs adījums, tātad būs labi cimdiņi.
Par brīvu atrodu aprakstu tikai somiski, ņemam talkā google translate un iegūstam kaut ko pa pusei smieklīgu pa pusei saprotamu komplektā ar apraksta autores bildēm, papildus krievu lapā noskatos youtubes pamācību kā tādu ada. Sanāca! Tāds prieks ka izdevās:-)
Cimdiņi dēļ reljefa un krāsas bišku pēc kaktusiem gan izskatās, bet silti un fiksi adāmi :-)


Šodien bija arī diena kad iemēģinājām sava dīķa ledu un sniega kalnu no noraktajām iebrauktuvēm :-D

Rociņas aug, cimdiņi silda

Kad bij Ērikam iemēģināti diagonālcimdiņi, tad paskatoties uz paknapajiemSigitas ziemas cimdiem, tapa nākošie Sigucim. Šoreiz paņēmu talkā pitagoru un sarēķināju valdziņus nevis eksperimentēju :-D
Oderīte Harija cimdos bija safilcējusies un kļuvusi mazāka, tad to izārdīju un iešuvu Sigitas cimdiņos :-D
Laikam jau oderēti cimdi ir labāki par pufaicīgajiem, ja ir izvēle nevienam sīkam pufaikcimdus uzvilkt nevar, izvēle vienmēr par labu adītajiem. Pie -22 grādiem skaļi pasūdzējos, ka man salst rokas ar siltajiem ādas cimdiem, uz ko saņēmu no Sigitas līdzjūtīgu atziņu, tev arī vajag tādus siltus ziemas cimdus kā man ir. Man nesalst rokas! Novelkot vēl pataustīju pirkstus, tiešām silti :-)

Zila jaka, zaļi cimdiņi

Tā nu sanāca ka mans pavsara priecīgais plāns ka visiem bērniem ir cimdiņi izgāzies ar lielu blīkšķi.
Liene savus pazaudēja, Haris arī šorīt neatrada.Sigitai drusku par mazu.
Un vistrakāk ir kad Ērikam šoziem kastē atradās ka der zila jaka, bet no pagājušā gada zaļa cepure un cimdi un tās krāsas manās acīs kožas.
 Ēriks pirmais dabon jaunus cimdiņus. Nav man noskaņojuma atkārtot to, kas jau vienreiz noadīts tāpēc netapa kvadrātiņu atkārtojums, bet šoreiz apguvu cimdu radīšanu no adītas rievotas ķeskas:-D
Pirmais adījums tapa par lielo paraudziņu un izārdījās. Pārrēķināju lai der mazākai rociņai, jo apraksts dots uz pieaugušo roku tikai vienā izmērā.

Viens sašūts cimds ar vaļējiem valdziņiem īkšķa vietā, otrs vēl ķeskā svaigi noadīts

Cimdiem ir nepilnās kārtas līdz plaukstas beigām līdz ar to veidojas pieguļoši pie rokas. Oderi adīju ļoti ātri, jo izvilku pārpalikumu kamoli un man izdevās! Dzija beidzās 2 valdziņus pirms otrā īkšķa beigām, savilku visu kopā un gatavs.

Ļoti laba dzija, pat necerēju, bet viņa sakārtojās simetriskos cimdos man par prieku :-D

Mājiens ziemai

Mājiens ziemai atkāpties, pabeidzu ceturto entrelaka cimdu pāri ar oderi pēc iepiekšējas receptes, šoreiz Harijam.

Aiznesu atrādīt sniegam un ledum, ka nav jēgas palikt, visiem rokas siltumā :D

Pievienoju siltumu skaistumam

Pirms dažiem gadiem, man Zane uzdāvināja dikti skaistus cimdus. Burvīgus, izšūtus un daiļus visus no sevis. Bet kurš ta cilvēks iedomājas, ka no sintētikas tiek viltota jēldzija - šodien pasvilināju līdzievērto diega galu, no vilnas toč ne smakas. Rociņas salst tādos pat istabā, tā nu stāvēja man plauktā skistumskaistie cimdiņi, laiku pa laikam aplūkoju, nodomāju, ka jāieada oderīte, pirms gada pat dziju oderītei nopirku, bet visu laiku kaut kas aizsteidzās pa priekšu šim darbiņam. Līdz šonedēļ sapukojos uz Hariju un tā vietā lai adītu nākamos cimdus viņam, pieķēros un noadīju saviem skaistajiem cimdiem oderītes.

Šodien vakarā izstaidzināju, ir sanācis, bija silti, varu tagad vest tautās rādīt cik man skaisti cimdi:) Lai gan manus adītos neviens neredzēs, tie iekšpusē strādā - siltumu dod skaistumam :)
Oderīte izskatās mazāka, bet der, jo negribēju to zem valnīša, lai nav zem jakas lieks biezums.

Vēl vieni raibi, dubulti cimdiņi

Nedēļas laikā mazākajām rociņām arī tapa tās pašas receptes cimdiņi, tikai zaļi :)

Un jau tika izstaigāties pa Siguldas puteni - tieši laikā :D

Sigita savus ir labi pārbaudījusi - darbojas, sniegs pielīp pie ārpuses bumbuļos, bet rokas paliek sausas un siltas, tik laicīgi jāsaliek uz radiatoriem :)

Kad sals atnāk:)

Kad aukstums klāt, tad top mazdarbiņi, cepure gan jau kādu mēnesi pabeigta, bet sabildējās tik jaungada naktī :) It kā Ērikam jau bija cepure -dinozauriņš, bet tai bij aiztaisāmais zem zoda un kolēģi blēņdari taisīja vaļā, tad nu ķēros adīt trešo cepuri pēc tās pašas receptes, kur cepure, ar šalli kopā un tik caurums kur degunu izbāzt :D Patīk man viņas un audzītes priecīgas, jo bērns pac uzvelk un ir droši silts kakls:)



Pabeidzu entrelaka cimdiņus no apakšas, un steidzu izmēģināt ideju no augšas.
 Bija jāizgudro īkšķim vieta adot no otras puses, to tad bišk sabildēju sev atmiņām.
 
Cimdiņiem ir arī oderīte no alpakas pūkas uz zīda pavediena :)

Kaut kas pabeigts, kaut kas iesākts :)

Tā kā oderīte no saldētavas bija īsāka par cimdiņu, tad uzlasīju no malas striķīša iekšpuses valdziņus un saadīju kvadrātiņus līdz abas oderes daļas varēja sašūt:)

Cimdiņi tagad gatavi, bet nekādi nedomājas kādai būtu jāizskatās micei lai sanāktu komplekts.

Pa to laiku atpeldēja ideja šallei, kas ideāli piemērota citai pāces vilnas šķeterītei - šķeterīte notinusies un jau uz adatiņām uzlekusi :D

Entrelaka cimdiņš procesā

Jūras krāsu šallīte gatava, aukstums nāk, pie šallītes vajag piestāvīgus cimdiņus, adīt rakstainos īsti negribējās, tāpēc rokās gadījies entrelak cimdiņu apraksts šķita īstais.

Pirmais mēģinājums tika izārdīts, sākuma striķītim vajag 3mm adatas, lai robiņi nesavelkas un pārtinu kamolu uz tinēja, lai varu kvadrātiņus adīt pamīšus no abiem galiem,un jau tagad samierinos ka abi cimdi nebūs vienādi.

Kad likās ka tuvojos pirkstgaliem, no saldētavas izvilku odercimdiņu, kas noglabāts ziemas krājumiem - adīts ar 1,5mm no vienkārtīgas baltās pāces.
Laicīgi izvilku, jo kad ievelk oderīti, tad īkšķa dēļ pirkstgalu trijstūris pavirzās starp citiem kvadrātiņiem nekā aprakstā minēts.

arī īkšķim nācās ieviest savus uzlabojumus - pieliku dažas rindiņas platumam pirms sākt īkšķa galu, lai der oderītei pa virsu :)

pārvērtības

Vispirms man bija cīši saaugušas zaļā paklājā petūnijas, atbrauca Ilze un sāka izrunāties, ka šitā nekas neizaugšot, neesot gana vietas zem saules un vispār izretināt vajag točna - ideāli, ja ievelk iekšpusē logam to kasti, lai siltāks. Ha, re kur bildē ir tas pelēkais purniņš, kura dēļ vēlu iesējās puķītes, lai būtu gana silts ka var ātri likt ārpusē, un kaste ar pavisam maziem dīgstiņiem nokļuva aukstumā, jo zemīte tak paredzēta kašāšanai.

 Pasēdēju pārdomāju savu teoriju par izdzīvo stiprākais un pašas tiks galā, sašuvu pirmo taureņmaucīti un izretināju, cik nu biju emocionāli gatava izraut tiik ilgi un lēni audzēto.

Pēc tam aizbraucu ciemos pie Suša un ieraudzīju pieklājīgus zemos tomātiņus, tā nu atradu pirms mēneša tapušu bildi, kur man jau manējie pēc tomāTEĻIEM izskatījās, un likās dikti lieli izauguši

Un nevaru saprast kā tad  man šito mūžamežu tagad nosaukt


Baziliks jau divreiz piedzīvojis galotņošanu, tāpēc nav tikpat garš :D

Cimdiņi ar taurenīšiem

Tā kā es biju pārcentusies un savērusi par daudz pērles saviem maucīšiem, tad atlikumu izadīju minimaucīšos.

Taču jau sākot adīt un mērot man bija skaidrs ka mazām rociņām šitāds apģērbs īsti lietderīgs nebūs, tad nu pērļoto daļu  izmantoju kā valnīšus un pabeidzu kā cimdiņus, taurenītis ir tikai plaukstas virspusei, lai pērles netraucē tusēties.

Pavasaris klāt

Ļoti feins apģērbs, zem jakas siltajās dienās neprasās vairs garroku džemperelis, uzvelkot maucīšus ir feini silta sajūta, turklāt nenovelkot var stūri grozīt, jo pirksti pliki, stūre neslīd, var telefonu bakstīt :) Nesaprotu kāpēc man agrāk tādu nebija:)

adatas Nr.1,5mm, katram 22g zeķu dzijas, 64valdziņi, 80rindiņas un 1160 pērlītes, pēc visas trakās pērļu stumšanas man nav skaidrs kā šitamo var dabūt gatavu uz vilnas, bet esot arī tādi ekstrēmisti.

Drusku iekavējušies krustiņi, saslimu un visu bērnu gulēšanas laiku gulēju arī es, tik vien kā pabeidzu šūt debesis.

Trennēju pacietību

Vispirms ver pērlītes, ar smalku adatiņu, no diega diegā, 2metri garumā - sāp īkšķis, taču pirmajam roku sildītājam pērlītes uzvērtas.

Tad stumju tos metrus pa dziju, un adatam ar Nr 1,5 adatām, pērlītes ņemu smalkas, 9/0 izmēru, un adatas ar smalkas un adu cieši, citādāk perlītes grib gāzelēties nevis glīši stāvēt. Zinu jo pirmais mēģinājums bija ar Nr2 adatām un 8/0 izmēra pērlēm, kas cieta neveiksmi. Priecājos par katru noadītu pērlīšrindu, jo līdz ar to stumjamgabals kļūst īsāks :D
Man laikam vajadzēja Nr 1,75 adatas, lielākoties ļaužiem pietiekot ar 60rindām, taču man sanāca noadīt 80 rindas, lai ietu apkārt delnai. Tā kā rezultāts man patīk, tad neārdu, tikai šobrīd, kad pirmais gatavs, domāju kā es atkal vēršu 2m pērlīšu un stumšu iilgi, iilgi

Un te progress manā otrā pacietības darbiņā :D

Mazais fiksais un pavasars nāk

Piektdienā sapratu, ka ar biezajiem, lielajiem cimdiem bērnam grūti staigāt neprasiet man kā cimdi ietekmē iešanu, bet, kad novelk ūdensnecaurlaidīgos cimdus, Ērikam rodas paātrinājums, taču plānie kombinezonā iebūvētie cimdi šonedēļas sākumam ir vēl par plānu, tad nu fiksi, fiksi pa brīvdienām tapa viens mazais adījumiņš jeb kurkuļcimdiņi Ērika rokām.
\
Sašuvu visas dāvanas, ar visiem atpakaļdūrieniem kontūrām - dikti sagribējās kādu stūrīti pabeigt pavisam. Oriģinālājā dizainā ir paredzēts arī ka mēnesim ir kontūra, bet man labāk patīk šitā, ka mēness spīd vienkārši bez kontūrām jāpagaida pilnmēness un jāpaskatās debesīs vai šam ir vai nav kontūra, tad izlemšu līdz galam :D
Jau 4 nedēļas šūts, saskaitīju, ka aptuveni 40*100 krustiņi aizpildīti, bet pavisam ir aptuveni 250*100 vajadzīgi, tālāko rēķināt negribu.