Tāpēc ka varu!

Man beidzot ir cimdu grāmata, pētot cimdu rakstus, skaitot daudzos valdziņus, radās doma, ka vienkārtīga vilna ar ļoti mazām adatām varētu būt vienīgā kurā iespējams tos izadīt. Ieadīju paraudziņu, sarēķināju, ka uz manu roku, tomēr vēl vajag pārrēķināt rakstu, kas gluži vienkārši bija pirmais, kurš iepatikās no divkrāsainajiem. Atceroties pēdējos krāsainos adījumus manā dzīvē sen senos laikos, vairāk krāsām ķerties klāt nebija dūšas.
Tad sekoja pārsteigums pēc pirmā motīva noadīšanas augstumā, ka cimdu uzvilkt var tikai Liene un tas irdiezgan pieguļošs pie plaukstas, reāli īkšķa vietā cimds būtu daudz par šauru, palūru cimdu grāmatās, ka mēdz būt arī tīšām kombinēti raksti, lai cimds sākas ar mazāk valdziņiem un pieaudzējam apkārtmēru no 72 līdz 80 valdziņi. Tā cimdi nomainīja valkātāju. Pieliekot papildvaldziņus starp saules ritentiņiem, gan izveidojās grūta vienkrāsaina kolonna, kura dusku ir pacēlusies. Bet šie ir pirmie krāsainie cimdi, ko adu apzinātā vecumā :D

Īkšķu vietas neiezīmēju ar papilddiegu, bet atstāju beigām, lai varētu smuki pabeigt rakstu spicē un tad mērot noskaidrot kur likt īkšķi. Iegriežot diegus atārdīju un saķēru valdziņus īkšķa sākumam.

Man pašai dikti patīk akcentiņš, ko rada atšķirīgais īkšķa raksts.
Saadot uz 1,5mm adatas vilna dikti smuki saķerinājās kopā un cimdiņi uz tausti ir tik blīvi kā būtu no ādas.
Tagad tik jāpabeidz uz otru pusi garāks valnītis, Lienei griboties, lai cimdi ir garāki, tad savilkšu galiņus, izmazgāšu un izlemšu par oderi.
Pēc tam jāķeras klāt mana izmēra cimdiem, kas sākumā likās nereāli un ka grāmatās ar to trako valdziņdaudzumu kāds ir pārspīlējis, tas tagad šķiet ka būs pašā laikā :D

Maziņa kaziņa :)

Mans šūšanas varoņdarbs radās nejaušu notikumu ķēdes rezultātā. Bērnudārza audzītes priecīgais, ka kaziņai cepurīte tamborēta jau ir uz vietas, viņa to redzot kopā ar melnu sarafāniņu, balu blūzīti un varbūt tamborētiem cimdiņiem, sākumā izklausījās tīri jauki, līdz mirklim kamēr saproti ka melns maza izmēra sarafāniņš tikpat bieži sastopam kā sniegpulkstenīši decembrī.
Bet man taču ir auduma atgriezumi no svārkiem, es palūru burdās un fiksi viss būs gatavs! Ha, atlikumu atrodu arī oderes audumam, tātad nebūs jānoņemas ar maliņu apdari, būs smuki ar oderīti :D ak naivais iesācējs :D
panika piemeklēja ik uz soļa, oderes otrādapgriešanu ierādīja Youtube, kad bij jau gandrīz gatavs, tad nāca saprašana ka pogas augšadaļā dod iespēju tik galvai tikt iekšā, bet vēl arī viducī vajag caurumu, tur panikas lēkme izskanēja Skypē Susim, kurš tomēr ieteica negriezt audumu tā pagarinot pogu maliņu, bet vēl iet sameklēt rāvēju un šūt sānā. melns ir melns :D

Skats no kleitas iekšpuses.

Skats no priekšpuses.

Rakstīju un spraudu zīmīti, ka pogas ir mugurpusē, lai kāds neizdomā ka tik smukas drīkst būt tikai uz vēdera:D
Cimdiņu tamborēšana bija kaifs pēc šūšanas šausmām, kad tie bij gatavi, sagribējās atbilstošu apkaklīti un  tad pogu kastītē atradās baltas perlamutra podziņas, lai ar vienbrīd biju domājusi iet un meklēt mazas melnas podziņas veikalā, bet šīs pašas uzprasījās kā derīgās:)

 Pašam trakoti patīk galarezultāts un jūtos varonīgs ka to paveicu, bet tā auduma griešana ir tomēr traka padarīšana :D
PS es cepurei smukākus ragus būtu tamborējusi :D Labi ka neviens neļāva man ar to sākt izpildīties vēl dažas negulētas naktis, mājinieki jau sāka komentēt pie kleitas tapšanas ka pārcenšos, no otras puses, tas taču ir svētku tērps, tātad jābūt smukam!

Rūķošanās

Drusku deldēju nervus ar griešanu un šūšanu. Pirmais darbiņš ieskrējienam - rūķu bikses un cepure :)

Bikses - paplatināta šortu recepte, gumiju viduklī un ar aizsienamām bantēm ap ceļgaliem. Cepurei vienkāršs konuss ar adītu maliņu, lai labāk turas un smukāk un bumbuli.

Komplektam piepirkta bārda pēc rūķa vēlmes, ka šams nesot nekāds sīkais rūķis, bet bārdainais un strīpainas pusgarās zeķes,  Rūķis pieprasīja ka vilks šņorējamās kurpes :D

Es beidzot pilnīgi negaidītā veidā esmu ieguvusi savu ideālo svečturi resnajām svecēm. Liene atnesa pusgada darbiņus no mākslas skolas, pa kreisi redzamais īskāju zirgs arī turpat nācis :) Eglītes recepti uzgāju internetā - Liene salocīja un grieza, balto fonu ar sniedziņu salīmēja Sigita. Tā mēs gaidam Ziemassvētkus :)

Spītējot Tumsumam un Aukstumam

Jeb es noadīju jaunu cepuri bērniņam un atguvu savējo :D

Cepurei ir gara aste, ko izmanto kā šalli, lai kaklam arī silti :)

Cepurei ir strīpas ar atstarojošo dziju, lai tumsā atspīdētu :)

Adīts no dubultīgas dzijas. Galvas daļā ik pa laikam ada divas kreiliskas rindas nomainot vienu dzijas pavedienu ar atstarojošo dziju, tad viena kreiliska atkal ar dubultīgu pamatdziju, tad turpina labiski, saadot kopā ar pēdējo labisko rindu iekšpusē - nu tā kā ada malai robiņus. Tas noder, lai pie maigām ausīm nepieskaras nedaudz asā atstarojošā dzija un arī lai atstarojošās strīpas izlien uz āru.

Pelēcīši un pirmais sniegs

Preiļu pelēko Zuze atzina par labu esam vēl pirms notīšanas:D
Viena no retajām reizēm, kad dziju esmu izmazgājusi pirms adīšanas, parasti man patīk, ka jau gatavais adījums iegūst pufīgumu un kļūst vienmērīgāks,turklāt tīrvilna nedaudz safilcējas adījumā jau kad adījums gatavs, bet Preiļos bija tik uzcītīgi kaut ko eļļojuši, ka fices burtiski lipa pie pirkstiem un dzija bija cieta nevis patīkami adāma.

Kamēr tinu radās sajūta ka jakai gribu klāt nelielu pūkainību nu tādu kā Zuzīte pirmajā bildē priekšā pateikusi:D tad nu vakar pēc zobārsta mocībām nolēmu ka esmu pelnījis no zobu fejas kādu spolīti dzijas, turklāt itālis ir pavisam tuvu pie zobārsta kabineta - paraudziņš gatavs atliek tik rēķināt :)

Gatava šallīte medniekam :)

Pie skaidras saprašanas vakar vakarā ķēros klāt šūšanas darbiem.

Sadalīju pusētes, palūrēju kas šallītei vēderā :D

Pēdējais ielūrējiens, kad viena puse sašūta

Kā mednieks ienāca pa durvīm, tā noķēru bildēšanai piestāvīgi apģērbtu :)

Audz, tautieti, ja tev tika,
Ozoliņa gaŗumiņu;
Lai es biju sīka, maza,
Gan es tevi appuškošu.

Adīšanas daļa beigusies

Šorītam sarunāju guļamrītu, ielēju vakar vakarā sev vīna glāzi un pabeidzu adīt šalli.
Kopā 2 metru garumā pievārētas 568 rindiņas.
Vēl tik tāds nieks kā sašūt katras pusītes 46*2 = 92 valdziņus

Miglains rudens

Izvilku savu brīvlaika baudītāju no rokdarbiem uz āru, kļuva drusku lecīgi, lidojoša, ar manu mici galvā, jo savas neesot.

Esot bikuc bailīgi, tāds miglains mežs - spokains

Cik daudz toņu nianšu it kā tikai brūnās lapās

Ezers arī puspazudis miglā

Lienes pirmais lieldarbs

Lienes pirmais lieldarbs nu ir veikts, pat izturēja biškuc paārdīšanu un pārtamborēšanu, lai ir smukāk - malacīte :)
Priecājos dikti! Ar katru stabiņu sanāk arvien glīšāk :)

Mašīnīte murrādama tīriņa ada tvīdiņu

Mamma atbrauca ciemos un beidzot iztīrīja no mašīnītes gadsimtu krātus putekļus un pūkas, mašīnīte burtiski iemurrājās un pati skrēja adīt :)
Tad nu iedevu viņai buklētu tvīdiņu paadīt:)

Aizpērnais itāļa tvīds, priekš roku darba likās bikuc pa smalku, jau sākumā biju domājusi, ka šito mašīnīte adīs :) Pēc sastāva kašmars ar zīdu.

Sāku ar 5 blīvumu, bet pareizais taustās 6 :D

Zirnītim galvas rota

Jeb rudens svētki dārziņā un neliels sānsolis no šalles:D
Necēlās roka taisīt kartona stīpiņu ar uzzīmētu zirņu pāksti kā audzīte parādīja, ko aptuveni vēlas (par to liels paldies, ja atceros pareizi, tad kādreiz liela daļu masku tiešī šādi tika taisītas nevis pilnais karnevāla tērps), taču tas padeva ideju un iedvesmu matu lentei :)
  Zieda shēmu atradu internetā, pārējais tapis vērojot kaudzi ar zirņu bildēm dažādos veģetācijas periodos. Viss piešūts pie elastīgās mežģīnes, lai labi turas uz galvas.

Veiksmīgi sagadījies, ka zaļā kleitiņa ar baltiem punktiņiem skapī no lielās māsas, drusku pa lielu, bet gan jau būs labi :)

Pusīte gatava

Jebšu nieka 150 rindiņas noadītas, vēl 150 palikušas līdz šallīte būs normālā garumā. Lēni adās, cerams ka ziema nesāksies pirms šalle gatava.

Gatava aukstam laikam

Jau kad adīju Ērika cimdiņus bija skaidrs ka vēl divām rociņām vajag cimdiņus, jo, lai pieadītu Ērika cimdiem īkšķus, vajadzēja pagaidīt, kad visi guļ, ātrāk man neviens neatdeva atpakaļ, lai ar rokas tika turētas pussaliektas mazajos cimdiņos :) Pašai jaunkundzei valkāšanā tika iedot plīša tīģercimdiņi, bet, acīmredzot, tie viņas gaumei pa klamzīgu. Tā nu tapa otrs pārītis cimdu, cepure bij iecerēta jau sen, šis modelis ir īsteni piemērots bērnudārzniecei, kas visu PATI!, parastās šalles kur pagadās uzkabinājas lai kā cilvēks censtos:)

Mežs un 3,5 cimdiņi :)

Sestdien bijām pastaigāties un divas pašas mazākās rokas drusku nosala, jau bij aizmirsies, ka visi mazcimdiņi pavasarī izbeidzās. Ieraugot atvilknē Harija dūrainīšus, atminējos ka man vēl tak ir atlikumu kamolītis un tur noteikti sanāks pārītis mini cimdiņu.
Ar domu gan jau sanāks gana glīši un divi vienādi jau nav obligāti (HA! sen laikam neesmu ar sevi runājusi) bez tīšanas ķeros pie uzmetuma, viens cimds gatavs. Fuuj, cik neforši sakrīt krāsas - cimds kā uz pusēm sadalīts katrs gals citādāks, un otru pat līdzīgu nav iespējams dabūt. Laiks tīšanai pienācis, smuki sadalu uz pusītēm sākuma krāsu, noadu otru cimdiņu, izārdu pirmo un noadu trešo. Bet izrādās ka vienam cimdiņam gaiši zilā strīpa ir par 6 rindiņām platāka, uz tādu mazu cimdiņu tas jau ir varens gabals, noraucu, gan jau sadzīvošu ka tie pirkstgaliņi dažādi. Pamostos, nē, ārdīsim puscimdiņu samērīsim dziju un adīsim tā lai tomēr līdzīgi cimdelīši :) Urrā gatavs, ar īkšķīšiem vairs neriskēju, atradu divus pietiekami līdzīgus dzijas gabalus no atgriezumiem un uzreiz mērīju lai vienādi :D
Nesmukos nebildēju, viņu vairs tāpat nav :)
Sestdien bij pa 3 gadi nebijis notikums, Haris atkal piekrita riskēt un iet ar mani mežā pastaigāties, iepriekšējā pastaiga patiesi bija pirms 3 gadiem, kad abi bērni bij tā piekusuši un šokēti kā tad var tik daudz un tik ilgi iet, ka ne pa kam nebij ar mieru kopā ar mani mežā vairs rādīties. Liene izdzirdusi par pasākumu paslēpās, Sigitai bij laiciņš pusdienlaiciņu gulēt.
Tā nu mēs trijatā gājām un baudījām saulainu rudeni un meža gardumus, mācījāmies kā sauc kokus un pētījām kādas viņiem dažādas lapas :)





Pēdējā bilde taču izskatās gandrīz kā mana šalle :)
Kuru dabūju apskatīt izklātā veidā pirms ārdīšanas. Gudri cilvēki pie sarežģītām shēmām mēdz lietot tā saucamās dzīves līnijas jeb ievērt gar adatu diegu ik pa rindiņām vai pie shēmu maiņas un tad, ja sanāk ārdīt, tad noārda līdz diegam un tur visi valdziņi jau saķerti :) Optimisti tā nekad nedara :D Kad nav šāda diega, tad uzņemt pirms ārdīšanas gluži nav iespējams,jo mežģīne loka rindiņas uz augšu un leju, un ej nu trāpi pareizi :D
Paveicās ka vilna, tā nav dikti bēdzelīga kā baidījos un nav galīgi saķērīga, lakats ir atpakaļ uz adatām. Gan drusku vairāk paārdot kā nepieciešams, bet izvēlējos uzņemt rindiņu iepriekšējās shēmas beigās, kur zinu valdziņu secību no galvas :)

Ārdīsim nu!

Stāsts kā es visus trīs  šonedēļas rīta pusdienlaiciņus palaidu vējā un vēl vienu būšu trakoti bessīgs uz sevi :D

Baigā pārgudrīte ierauga shēmā asimetriju, nu tik visu saremontēs, lai ir smuki spoguļrakstā, jo tak noteikti kāds kļūdījies, turklāt izdrukātas plikas shēmas gan jau kaut kur tekstā bija teikts ka vajag spoguli, taču asimetrija nedīkst būt! Parasti gan ja tā ir tad shēma stiek iedotas atsevišķi, jo dullajiem amurikāņiem visus aprakstus pa valdziņam mutē lej, bet nu gan jau gadās izņēmumi.
Adam tik uz priekšu pa savi gudrībai  tikai rezultāts kaut kāds čunčīgs sanāk, bet neko, gan jau beigās būs smuki, mežģīnēm dažreiz gadās ka uzreiz neredz smukumu.
Un tad tomēr sāk palikt aizdomīgi, aizvelkamies beidzot pie kompja un voilā, asimetrija ir bijusi paredzēta, un ar asimetriju daile nodrošināta.
Ehhh, kā lai saņemšas mežģīnes ārdīšanai un valdziņu ķeršanai, nu kurš man nelika uzreiz kompī paskatīties tiklīdz radās šaubas kādā virzienā adīt????
Un šī ir priekšpēdējā shēma, valdziņu daudz, ļoti daudz, un mežģīnei patīk pazaudēt apmetumus ārdīšanas laikā tālu uz leju.

Rakstu gali pabeigti

Šallei abi gali pabeigti, tālāk jau var adīt bez skatīšanās lapiņā, jāskatās gan ir uz katru valdziņu, jo dzijām visu laiku gribas satīties un sajaukties, cerams ka aukstums tik drīs nenaāks un es paspēšu pabeigt šalli līdz ziemai:D

Puķīšu bumba puķītei 1.dzimšanas dienā :)

12 puķītes un 12 konusiņi no Itāļa griezīgās kokvilnas

12 zeķubikšu bumbiņas pildītas ar sinteponu, lai būtu drošs, ka pildījums neaizbēg

Satamborē trīs rokassprādzes

Un savieno bumbā :D
Pameklēju vēsturi - vēsturiski tas ir bijis adatu spilventiņš, kuram viena maliņa citā krāsā, jo tikai dievs ir perfekts.
Šūtajām bumbām sašuj viduci un tās nav izjaucamas, mēdz iešūt pašā vidū zvaniņu.
Un mūsdienās montesori atzinuši par lielisku rotaļlietu , tauste, krāsa, viegli satverama, tālu neripo, var iekosties :D

Zila, zila jūra

Saulīte spīd, silti un jūra :)

Tā gaida butes, kad pašas nāks krastā, ēst bija ko, tātad laikam nāk ar  :D

Un  pa vidam uzmargoju  pūcīti, baudot klusumu un pāris dienas bez mamammamamamamammamaamaaaaaa :D

Uzziedēja skaistule :)

Rādās ka būs trīs ziedi :)

Tīdašana

Adīt - tīda; Adīšana - Tīdašana.
Lielie paraudziņi vislabākie, tāpēc viss izārdījās līdz padusēm, palika vien apdarināta augšdaļa :D

Uz palodzes pēkšķi pavasars, zvaigznīte knapi vienu jumi noziedinājusi, jau nākamo dvīņu pāri izdzinuši, šie gan uz pusi mazāki nekā pirmie, dullā būtu labāk atpūtusies. Un amarillis ar izlēmis ka laiks pirmoreiz mesties ziedos, rādās ka top divi ziediņi.

Ēriks vien kā kārtīgam puikam pienākas piecēlies kājās un uzreiz taisa bardaku izmētājot klucīšus no atvilknes, pirms mešanas visus pagaršo, laikam meklē gardākos :D

Ceļojuma veikums

Latvijas vecākajā pilsētā Ludzā noķēru Preiļu vilnu, gandrīz jau paliku bez suvenīra, jo šamie bij salikuši priekšplānā Limbažu ražojumus, bet kad skaļi pajautāju vai ta tiešām latgalē vilnas nav ka tikai Limbaži tirgojas, tad dabūju dabīgi pelēku aitiņu, tas melnums gan esot ārzemnieks klāti likts, kad izmazgāšot tad dēļ melnā dzija kļūšot mohērīga un mīksti pūkaina, pagaidām gan nemazgāta un pilna ar lanolīnu liekas pat lipīga.

Topiņam lēnām tapinājas apakšmala, nekādi nesaprotu vai derēs, tāpēc tik adu - tie lielie paraudziņi, tie labākie :D