Tinas kamoliņi un no tiem kūņojas ārā cimdiņi

Pēc Prieļu pelēkās jaciņas noadīšanas secināju ka Preiļu 2k dzija ir daudz piemērotāka cimdiņiem par Pāces 1k (to atliku kādiem īpaši smalkajiem un ne bērniem - jau noadītie Lienei ir devušies savu ceļu). Jo ir nedaudz biezāka un kā jau 2k smuki savērpusies kopā, negriezījas, kā arī līdzenāka, vienmērīgāka. Tad nu viena kamolu izlase tiek pasūtīta kopā ar pienu no Latgales :-D

Vispirms mazie entuziasti priecīgi turēja šķeteres, tad atnāca Liene un izglāba - atnesot tītavas :-D

Mirklis mierīgu, sasietu bērnu tomēr bija patīkams, tagad zinu kāpēc man bērnībā lika turēt šķeteres, kaut tās pašas tītavas stāvēja istabas stūrī. Lai gan man šķita, ka es esmu mierīgs bērns arī tāpat - bez ietīšanas dzijā.

Tiek salikti pirmie pasūtījumi, šķirstīja grāmatas kamēr dzijas tinās un kad gatavi kamoli grozā, tad izvēlējās rakstiņu, pielika kamolus.

Un tad jau cimdiņi gatavi, laiks izvest pastaigāties nobildēties un sniegu pataustīt

Divi pārīši gatavi - nākamie jau rindā!

Priecīgu pirmo adventi!

Lai gaišs un mīļuma pilns Ziemassvētku gaidīšanas laiks.

Adventes vainags ar gliemežvākiem bija Lienes ideja pēc tam, kad skatoties bēgošo jūru biaj salasījusi nedaudz mazos gliemežvāciņus. Tā ar nopietni neuzķeru domu, jo tak ar aptuveni 30 gliemežvākiem vainagu noklāt nevar līdz vakar netika no manas mašīnas izvilkts trauciņš ar salasītajiem gliemežvākiem - taisam jūras vainagu!
Hmm, bet kā, ja ir tik maz to gliemežvāciņu, jā varētu vēl akmentiņus klāt, bet zu jūru šodien neviens nebrauks...
Parokos atmiņu kambaros, ka reiz pirms aptuveni 10 gadiem saņēmu dīvainu dāvanu - kastīti ar lieleim gliemežvākiem, kuru iebāzu skapja dziļumā, jo nevarēju izdomāt, kur likt, bet ārā sviest arī negribējās, smuki tak! Atrodu, kastīti, bet pa tasno uz salmu vainaga sagataves nav glīti, ejam veļreiz uz skpai, kaut ko ar ko aptīt vaiangu prasās, atveru audumu atvilkni un rokās ielec zem lamināta klājamās putuplēves atgriezusm no dzīvokļa remonta pirms 10 gadiem. Ievilkts migā, jo tak kādai ziemassvētku maskai varētu kādreiz derēt, lai piedotu stingrumu. Cilvēkam, kam ir bērni, jābūt gatavam uz visu! Būs īstais jūras putu pamats. Liene dabon rokās līmes pistoli un banda viens caur otru piedaloties vismaz ar padomu, kur labāk līmēt, un pie reizes pieskatot mazākās čaklās rociņas uztapina vainagu.

Safilcētā tunika

Noadīju tuniku, pacietīi savilku visus galiņus, Lienei derēja lieliski un tad starp darbiem un bērniem pa fiksam ievetu vešenē, un tad viņa kļuva maziņa, maziņa.
Perfekti der Sigitai, tikai kur lai velk tuniku no filca?

Divas princeses

Iepriekšējais kronītis lai der šodienas vārda dienas svinētājai, tā nu tapa mazāks mazajai princesei un man mājās tagad divas princeses iemitinājušās.

Lielākā princese šodien tika pie ziliem matiem kā vārda dienas dāvanas jeb gatava pirmajam septembrim.

Un vēl mums tagad pilna māja ar KnitPro projektu somiņām, ļoti jaukas pastāvīgas somiņas, gan kamolu turēšanai, lai nebēguļo, gan žikc rāvējs ciet un viss darbiņš noslēpts no kaķa un dažiem ziņkārīgiem pirkstiņiem, vai viekārši līdzņemšanai.

Zaļās somiņas manas. Zilās somiņas ir Lienes vārda dienas dāvana - tieši laikā, jo bērniņš apguvis kreilisko valdziņu, iemācijās adīt arī ar 5 adatām, attēlā redzams pilnīgi patstāvīgs darbs, ieskaitot uzmetumu. Dziju veikalā izvēlējās pati pašstrīpaino, prātīgi izdomājot, ka tad būs interesantāk adīt un nepaniks. Topošās getras jau 5cm garas.

Kronītis princesei Zelmai

Tapa ne tikai puķaina kūka - puķaina, jo špaktelēšana man galīgi nepadodas, līdz ar to bija jāslēpj grubuļi krēma klājumam.
Šokolādes biskvīts, griezts trši 3 ripās un pa kārtām greifrūtu krēms.

Kronītis arī dienas laikā notamborējās, tagad ir īsteni laimīga princese mājās.

Diemžēl skrienot un lēkājot kronītim lapiņas nolokas uz leju, bet metāliskais diegs neļaujas iegludināties, Kaut ko būs jāizgudro iestīvināšanai, jo ieteikums princesei neskriet un nelekt galīgi netiek uzklausīts.

4gadi jeb LIELA!!!

Priecīgas Lieldieniņas!

Šorīt no rīta tapa raibās oliņas, vesela komada piedalījās :D 

Sīpolmizas jau tradicionāli brucinātas un neiztīrītas no sīpolgroziņa pašas krājas. Pasūtīju šonedēl zaļumus no "Absolūts ēd" un tad turējos, lai visus nebūtu apēdusi līdz Lieldienām:D Tā mums tapa pilnīgi klasiskas oliņas:

Laiciņš šodien lutināja ar siltumu un saulīti, tad nu pat mazais klepotājs tika ārā izšūpoties. Tik liels prieks noteikti palīdzēs tikt vaļā no pēdējām krekšķa paliekām :D

Katru gadu uz Lieldienām mūsu mājas pagalmā dome uzkar lielās platās šūpoles. Katru gadu tur ir garas rindas, lai tiktu šūpoties. Nebija noskaņojums stāvēt rindā un tad fiksi lekt un laist nākamos, laiciņš arī superīgs. Tāpēc devāmies pastaigāties pa pagastu citur, kur rindu nav un var izšūpoties katrs pēc sirds patikas un savā ritmā :D

Maziņa kaziņa :)

Mans šūšanas varoņdarbs radās nejaušu notikumu ķēdes rezultātā. Bērnudārza audzītes priecīgais, ka kaziņai cepurīte tamborēta jau ir uz vietas, viņa to redzot kopā ar melnu sarafāniņu, balu blūzīti un varbūt tamborētiem cimdiņiem, sākumā izklausījās tīri jauki, līdz mirklim kamēr saproti ka melns maza izmēra sarafāniņš tikpat bieži sastopam kā sniegpulkstenīši decembrī.
Bet man taču ir auduma atgriezumi no svārkiem, es palūru burdās un fiksi viss būs gatavs! Ha, atlikumu atrodu arī oderes audumam, tātad nebūs jānoņemas ar maliņu apdari, būs smuki ar oderīti :D ak naivais iesācējs :D
panika piemeklēja ik uz soļa, oderes otrādapgriešanu ierādīja Youtube, kad bij jau gandrīz gatavs, tad nāca saprašana ka pogas augšadaļā dod iespēju tik galvai tikt iekšā, bet vēl arī viducī vajag caurumu, tur panikas lēkme izskanēja Skypē Susim, kurš tomēr ieteica negriezt audumu tā pagarinot pogu maliņu, bet vēl iet sameklēt rāvēju un šūt sānā. melns ir melns :D

Skats no kleitas iekšpuses.

Skats no priekšpuses.

Rakstīju un spraudu zīmīti, ka pogas ir mugurpusē, lai kāds neizdomā ka tik smukas drīkst būt tikai uz vēdera:D
Cimdiņu tamborēšana bija kaifs pēc šūšanas šausmām, kad tie bij gatavi, sagribējās atbilstošu apkaklīti un  tad pogu kastītē atradās baltas perlamutra podziņas, lai ar vienbrīd biju domājusi iet un meklēt mazas melnas podziņas veikalā, bet šīs pašas uzprasījās kā derīgās:)

 Pašam trakoti patīk galarezultāts un jūtos varonīgs ka to paveicu, bet tā auduma griešana ir tomēr traka padarīšana :D
PS es cepurei smukākus ragus būtu tamborējusi :D Labi ka neviens neļāva man ar to sākt izpildīties vēl dažas negulētas naktis, mājinieki jau sāka komentēt pie kleitas tapšanas ka pārcenšos, no otras puses, tas taču ir svētku tērps, tātad jābūt smukam!

Gatava aukstam laikam

Jau kad adīju Ērika cimdiņus bija skaidrs ka vēl divām rociņām vajag cimdiņus, jo, lai pieadītu Ērika cimdiem īkšķus, vajadzēja pagaidīt, kad visi guļ, ātrāk man neviens neatdeva atpakaļ, lai ar rokas tika turētas pussaliektas mazajos cimdiņos :) Pašai jaunkundzei valkāšanā tika iedot plīša tīģercimdiņi, bet, acīmredzot, tie viņas gaumei pa klamzīgu. Tā nu tapa otrs pārītis cimdu, cepure bij iecerēta jau sen, šis modelis ir īsteni piemērots bērnudārzniecei, kas visu PATI!, parastās šalles kur pagadās uzkabinājas lai kā cilvēks censtos:)

Taurenītis lido :)

Vispirms aizlidoja baloni - tam jau viņi domāti :D

Tad mierīgi stāvēt apnika mazajai jubilārei un steidza skatīties, kas sabildēts :D

2 rozā baloni katram gadiņam un viens superbalons, kas izturēšot lidojumā veselu mēnesi :D

Priecīgu Lieldieniņu :)

Šogad izbaudīju, ka lielie bērni ir tik lieli, ka paši tin olas, tad nu katrs ar savu veikumu arī sabildējās :)

Pavisam nokrāsojās 21 ola, un nākmajā bildē var saskaitīt cik palika neapēstas pēc olu kaujām - tradicionālais lieldienu rosols tomēr sanāca :D

Man par pārsteigumu ievām zaros izplauka ne vien lapiņas, bet arī ziediņi :)

Pavasars :)

pavasars, lai ar gaidīts, atnāca pēkšņi ar atskārsmi ka mazai princesei nav ko pavasarī tērpt. Tētis nopirka jaciņu, es atlikumu atvilknē atradu kamolīšus, rakstus izdomāju pats, jo neatradu nevienu gatavu cepuri, kas man patiktu, tad nu tapa kas sanāca pēc noskaņojuma :)
Bērniņš pavasarim gatavs :)

Izgājām drusku pastaigāties 

un pašūpoties :)

Zuzīte pa to laiku bauda saules vannas uz palodzes zem zaļām lapiņām :D

Atkal punkti un bumbas :)

Vēl pirms dažām dienām man bij čakla tamborētāja

Un tad pārvērtās par pumpu bunti. brīžiem gribējās ņemt talkā krāsas rullīti, lai visas sazīmētu.

Taču pumpainie čakli guļ, tā nu izmantoju dažas guļamdienas, lai sašūtu bumbiņas bikucīt. Sen nebij cilātas pērlīškastes - šo to nācās paārdīt, jo tik pēc kāda brīža rokas pastāstīja kā pareizi jādara:) Šī broša lidos uz Iriju kā pretdāvana par manu jauno maku, kurā ir gana vietas eironiem :)

Ēriks arī atradis bumbu, ļoti labi noķeras, tikai grūti iegrauzties:)

Gribēju cepurīti sev

Laikam nesanāca man pie jaunās jakas jauna cepurīte, toties jaunkundzei der ideāli :D


Atklāju ka mums ar Ēriku patīk adīšana, ja viņš ir gultiņā un es stāvu blakus adot vai sēžu uz grīdas blakus adot - neviens tak nav teicis, ka adīt drīkst tikai sēžot dīvānā :D

Sigucis mācās

Sēžot ir beidzot brīvas divas rokas, ar kurām daudz efektīvāk var visu iebāzt mutē un vērot apkārtni, kur vēl kaut kas nomests :D

Šo prasmju rezultātā Liene mācās visu nolikt pa vietām, jo priekš turēšanās pietiek ar vienu roku, ar otru var viskautko nomakšķerēt un pagaršot, skolas burtnīcas un grāmatas arī izskatās garšīgi :D

Ko tu veiklam padarīsi :D

Droši drīkstat mācīties, kā jāvingro :D

Nabaga krokodils atzīts par labāko graužamo mantu un mūžīgi dzīvo slapjš un sakošļāts :)

Jacīte un cepurīte

Komplektiņš tika vilkts kāzās pie kleites, bet kaut kā nav nevienas bildes, kur tas redzams.
Dzija izrakta no manas rokdarbu lādītes - Moskvička jeb vilna ar mākslīgo kašmaru pus uz pusi, salikta divās kārtās, adatas nr.4,5, kopā 300grami :)

Manas līgo zeķes :)

Krāsas patiesi atgādina Jāņu nakti :)

Zeķu raksts ir špikots no Māriņas, viņa reiz atsūtīja bilžu ar zeķēm, ko bija safilcējusi, un jautāja rakstu vai es tādu zinot. Rakstu nezināju, taču bildes bija smukas, līdz ar to varēja viegli "norakstīt" no tām. Tā kā raksts man patika un testam ar jābūt, tad aptuveni pirms pusgada vai pat vēl vairāk tika sāktas šīs zeķes, ko šorīt pabeidzu :)

Te mana smaidīgā meitene, kas ne tikai pa nakti itin jauki guļ, bet vēl pa dienu ļauj pa druskai padarboties :) Bez viņas atļaujas man vēl aizvien būtu pusotra zeķe :D

Tā mēs čakli borējam :)