4gadi jeb LIELA!!!

Viens, div, trīs - gatavs!

Man ir apnicis ka petūnijas, ko sēj no sēklu paciņām nemāk lasīt, un aug nevis nokarenās, bet gan dzīvžogu petūnijas augstas un stāvus gaisā. Tad nu šogad nebakstīju zemē sēkliņas, bet pacietīgi gaidīju, kad ārā būs silts.

Viens - braucam uz garāžu pie lielā zemes maisa un pieberam palodzes kasti ar kūdras maisījumu

Divi - dodamies uz Depo un par piecīti krītam kārdinājumā ar dažādām puķītēm, kas izskatās ka klausīs un neaugs kā mežš priekšā logam.

Trīs - sastādam visu kastē un krāsaini ziedoša puķu kaste gatava vienā dienā :D

Lienes 12 :)

Tas viss sākās piektdienas vakarā jeb īstajā dzimšanas dienas vakarā ar sviesta biskvīta mīklas mafinu cepšanu un šokolādes glazūras vārīšanu, pa nakti viņi atpūtās un neviens neko nedabūja apēst līdz pat sestdienai.

Sestdienas rītā mafini ieguva šokolādes glazūru, rotājumus un izcepās sāļa uzkoda jeb mājas siera čipši - gabaliņos sagriezta tortilja ar pārkaisītu sieru:)

Tad visus aizveda uz mežu, kurā daudz vizbulīšu, un vispirms lika 3 stundas staigāties.

Pirmā ar mums sasveicinājās pūce.

Ūpim gan mūsu sabiedrība daudz neinteresēja.

Lācenīte Ilzīte demonstrēja trikus kamēr lāču puiši otrpus takai kāvās dubļu peļķē.

Lūšu ģimene bija ieraugāma vien tālumā, mammai pielipuši mazie lūsēni, tētis ik pa laiciņam pastaigājās.

Mežacūkas bija atsūtījušas pie pašas žoga malas vienu pārstāvi apsveicināties, citas nerādījās.

Pa vidu uzkāpām skatu tornī palūkot Gauju un vēl pelēko pavasari no augšas

Jaunatnei pietika dukas vēl pa četrām reizēm izskriet šķēršļu joslu.

Alnis idikti centās atrast kādu zaļumu,

Kā jau ieratss arī lapsu aplokā viena nāca sveicināties.

Tuvojamies meža beigām, visi vēl aizvien skrienoši un pat mazākais jānes tikai pa trepēm, kas nemaz nav projektētas mazkājiņām.

Tad kad visi izstaidzināti, un pirmais izsalkums remdēts ar sāļo uzkodu, laiks spraust svecītes svētku mafinos.

19 mafini izrādās ir pareizais skaitlis, lai 12 svecītes saspraustu tikai puķītēs:)

Vēlmju pārdomāšana pēc pūtiena.

Tadāmmm - tā diena ir klāt!

Ceturtdienas vakarā iekš auto atskan čivinošā balstiņā vēstījums: "Mammu, mums skolotāja parādīja VISAS pogas, ko NEVAJAG spiest!!! Tu taču man dosi! Mēs jau trenējāmies bez diega pa rūtiņu lapu labirintus! Nākošreiz būs šūšana ar diegu, man vajag trennēties, lai man būtu labākā atzīme!!!"
Svētdienas rīts - mammu tu redzi es visu istabu sakārtoju - 1 sakārtota istaba = 1 šujmašīna man!
Tarifu nedaudz apstrīdēju :D Taču šādas apņēmības priekšā vairs nebiju spējīga daudzpretoties, kā nekaā cilvēks skolā apguvis visas pogas ko nedrīkst aiztikt un zin ka zem adatas pirkstus neliek. Tas gan netraucēja paspaidīt pedāli kamēr es rādīju no kuras puses iever diegu, biju veikls mani pirksti arī veseli.

Kur ir tur rodas, asistente vajadzīga tādā darbā. Viņai taču arī vajadzēs zināt kuras pogas nedrīkst spiest.

Ak, šī baisā diega ievēršana!

Barbija tika pie guļammaisa.

Žūst viss, jo Barbijas sakāpa guļammaisā un devās peldēt, kad Liene un Sigita gāja vannā. Tāpēc ka šīs esot Bārbijas - nāriņas