
Jūras mala piebērta ar baltiem gliemežvākiem, gandrīz balta :)

Sākts jauns lakats, no tās pašas dzijas, kuru liku Lienes krāsainajos vilnas cimdiņos, nākošziem varēs bērns ietīties, šur tur jāpaskaita līdz, bet kopsummā, šo vismaz ir iespējams adīt ne tikai absolūtā klusumā :) Lietusmežam sen nav bijusi klusāka dieniņa, ko veltīt :D
Kamolā bija iemitinājusies kode, tad nu apguvu indīgo spļāvienu - izmantojot vilnas vēlmi filcēties, pārrāvumus plaukstā safilcē kopā, nevis sien mezgliņus - lakatā tiem galīgi nav vietas :)

Lakatā taps ieadīta jūras sajūta :)

Un gatavs tapis otrs Pūčulēns, palika dzīvot savās jaunajās mājās:) Paldies saimniecei par jauko uzņemšanu un jūras baudīšanas iespēju:)