Tāpēc ka varu!

Man beidzot ir cimdu grāmata, pētot cimdu rakstus, skaitot daudzos valdziņus, radās doma, ka vienkārtīga vilna ar ļoti mazām adatām varētu būt vienīgā kurā iespējams tos izadīt. Ieadīju paraudziņu, sarēķināju, ka uz manu roku, tomēr vēl vajag pārrēķināt rakstu, kas gluži vienkārši bija pirmais, kurš iepatikās no divkrāsainajiem. Atceroties pēdējos krāsainos adījumus manā dzīvē sen senos laikos, vairāk krāsām ķerties klāt nebija dūšas.
Tad sekoja pārsteigums pēc pirmā motīva noadīšanas augstumā, ka cimdu uzvilkt var tikai Liene un tas irdiezgan pieguļošs pie plaukstas, reāli īkšķa vietā cimds būtu daudz par šauru, palūru cimdu grāmatās, ka mēdz būt arī tīšām kombinēti raksti, lai cimds sākas ar mazāk valdziņiem un pieaudzējam apkārtmēru no 72 līdz 80 valdziņi. Tā cimdi nomainīja valkātāju. Pieliekot papildvaldziņus starp saules ritentiņiem, gan izveidojās grūta vienkrāsaina kolonna, kura dusku ir pacēlusies. Bet šie ir pirmie krāsainie cimdi, ko adu apzinātā vecumā :D

Īkšķu vietas neiezīmēju ar papilddiegu, bet atstāju beigām, lai varētu smuki pabeigt rakstu spicē un tad mērot noskaidrot kur likt īkšķi. Iegriežot diegus atārdīju un saķēru valdziņus īkšķa sākumam.

Man pašai dikti patīk akcentiņš, ko rada atšķirīgais īkšķa raksts.
Saadot uz 1,5mm adatas vilna dikti smuki saķerinājās kopā un cimdiņi uz tausti ir tik blīvi kā būtu no ādas.
Tagad tik jāpabeidz uz otru pusi garāks valnītis, Lienei griboties, lai cimdi ir garāki, tad savilkšu galiņus, izmazgāšu un izlemšu par oderi.
Pēc tam jāķeras klāt mana izmēra cimdiem, kas sākumā likās nereāli un ka grāmatās ar to trako valdziņdaudzumu kāds ir pārspīlējis, tas tagad šķiet ka būs pašā laikā :D