Mašīnadījums

Labs cilvēks gāja pa Vecrīgu un iegāja Ozoliņbodē un ieraudzīja dziju tīkamā krāsā un gatavu cepurīti un tā kā kustina adatiņas pats, tad nopirka dzijiņu ar domu uzdaīšu ka nu sev micīti no šitās smukās dzijas pats :) Bet dzijiņa izrādijās oda zarniņa un adīja, adīja pats un nekādi nesanāca tikpat saturīga micītīte kā redzētā. Ņēma kamolu ķeselē un brauca ciemos. Mana murrājošā mašīnīte labprāt apēda oda zarniņu ar blīvumu 1 un iedeva gan šallīti, gan micīti.

Šallītei gāja grūti, jo es vēl nezināju ka man nav jābūt diega spriegotājam, ka uzmetums tomē drusku ar mīlestību jāpievelk, ka diegam jābūt uz adatām un jāpievaktē, lai nav uzlecis uz ķepiņām, turklāt kamolītī bija jau ārdīta dzija un dažās vietās vērpums bij pavisam smalciņš. Līdz ar to sanāca kādi 4 caurumi adījumā, no viena būtu izvairījusies, ja tad būtu mācējusi ārdīšanu uz mašīnas - rezultātā tapu par daiļlāpītāju, lai nu nāk tas gailis un dzied, ja spēs atrast, kur tad nu ir tie caurumi bijuši :D
Micītei iecerēta rullmaliņa un rullmaliņā lāpījums nemaz, nemaz nav vēlams, bet es jau esmu gudrāks un micīte laimīgi visas 180 rindiņas noadījās bez caurumiem, no tādiem priekiem sašuvu micītei sānmaliņu, jo es tak nevaru ļauties kaut kādiem iesācējiem šūšanā, ka šie sašūsterēs kā māk manu daiļo adījumu, kas tik labi izdevies :D
Cerams ka komplektiņš labi sildīs, laika ziņotāji sola ka drusku kāds ledutiņš uz peļķēm gaidāms drīzumā :)