pārvērtības

Vispirms man bija cīši saaugušas zaļā paklājā petūnijas, atbrauca Ilze un sāka izrunāties, ka šitā nekas neizaugšot, neesot gana vietas zem saules un vispār izretināt vajag točna - ideāli, ja ievelk iekšpusē logam to kasti, lai siltāks. Ha, re kur bildē ir tas pelēkais purniņš, kura dēļ vēlu iesējās puķītes, lai būtu gana silts ka var ātri likt ārpusē, un kaste ar pavisam maziem dīgstiņiem nokļuva aukstumā, jo zemīte tak paredzēta kašāšanai.

 Pasēdēju pārdomāju savu teoriju par izdzīvo stiprākais un pašas tiks galā, sašuvu pirmo taureņmaucīti un izretināju, cik nu biju emocionāli gatava izraut tiik ilgi un lēni audzēto.

Pēc tam aizbraucu ciemos pie Suša un ieraudzīju pieklājīgus zemos tomātiņus, tā nu atradu pirms mēneša tapušu bildi, kur man jau manējie pēc tomāTEĻIEM izskatījās, un likās dikti lieli izauguši

Un nevaru saprast kā tad  man šito mūžamežu tagad nosaukt


Baziliks jau divreiz piedzīvojis galotņošanu, tāpēc nav tikpat garš :D