Tāpēc ka varu!

Man beidzot ir cimdu grāmata, pētot cimdu rakstus, skaitot daudzos valdziņus, radās doma, ka vienkārtīga vilna ar ļoti mazām adatām varētu būt vienīgā kurā iespējams tos izadīt. Ieadīju paraudziņu, sarēķināju, ka uz manu roku, tomēr vēl vajag pārrēķināt rakstu, kas gluži vienkārši bija pirmais, kurš iepatikās no divkrāsainajiem. Atceroties pēdējos krāsainos adījumus manā dzīvē sen senos laikos, vairāk krāsām ķerties klāt nebija dūšas.
Tad sekoja pārsteigums pēc pirmā motīva noadīšanas augstumā, ka cimdu uzvilkt var tikai Liene un tas irdiezgan pieguļošs pie plaukstas, reāli īkšķa vietā cimds būtu daudz par šauru, palūru cimdu grāmatās, ka mēdz būt arī tīšām kombinēti raksti, lai cimds sākas ar mazāk valdziņiem un pieaudzējam apkārtmēru no 72 līdz 80 valdziņi. Tā cimdi nomainīja valkātāju. Pieliekot papildvaldziņus starp saules ritentiņiem, gan izveidojās grūta vienkrāsaina kolonna, kura dusku ir pacēlusies. Bet šie ir pirmie krāsainie cimdi, ko adu apzinātā vecumā :D

Īkšķu vietas neiezīmēju ar papilddiegu, bet atstāju beigām, lai varētu smuki pabeigt rakstu spicē un tad mērot noskaidrot kur likt īkšķi. Iegriežot diegus atārdīju un saķēru valdziņus īkšķa sākumam.

Man pašai dikti patīk akcentiņš, ko rada atšķirīgais īkšķa raksts.
Saadot uz 1,5mm adatas vilna dikti smuki saķerinājās kopā un cimdiņi uz tausti ir tik blīvi kā būtu no ādas.
Tagad tik jāpabeidz uz otru pusi garāks valnītis, Lienei griboties, lai cimdi ir garāki, tad savilkšu galiņus, izmazgāšu un izlemšu par oderi.
Pēc tam jāķeras klāt mana izmēra cimdiem, kas sākumā likās nereāli un ka grāmatās ar to trako valdziņdaudzumu kāds ir pārspīlējis, tas tagad šķiet ka būs pašā laikā :D

Maziņa kaziņa :)

Mans šūšanas varoņdarbs radās nejaušu notikumu ķēdes rezultātā. Bērnudārza audzītes priecīgais, ka kaziņai cepurīte tamborēta jau ir uz vietas, viņa to redzot kopā ar melnu sarafāniņu, balu blūzīti un varbūt tamborētiem cimdiņiem, sākumā izklausījās tīri jauki, līdz mirklim kamēr saproti ka melns maza izmēra sarafāniņš tikpat bieži sastopam kā sniegpulkstenīši decembrī.
Bet man taču ir auduma atgriezumi no svārkiem, es palūru burdās un fiksi viss būs gatavs! Ha, atlikumu atrodu arī oderes audumam, tātad nebūs jānoņemas ar maliņu apdari, būs smuki ar oderīti :D ak naivais iesācējs :D
panika piemeklēja ik uz soļa, oderes otrādapgriešanu ierādīja Youtube, kad bij jau gandrīz gatavs, tad nāca saprašana ka pogas augšadaļā dod iespēju tik galvai tikt iekšā, bet vēl arī viducī vajag caurumu, tur panikas lēkme izskanēja Skypē Susim, kurš tomēr ieteica negriezt audumu tā pagarinot pogu maliņu, bet vēl iet sameklēt rāvēju un šūt sānā. melns ir melns :D

Skats no kleitas iekšpuses.

Skats no priekšpuses.

Rakstīju un spraudu zīmīti, ka pogas ir mugurpusē, lai kāds neizdomā ka tik smukas drīkst būt tikai uz vēdera:D
Cimdiņu tamborēšana bija kaifs pēc šūšanas šausmām, kad tie bij gatavi, sagribējās atbilstošu apkaklīti un  tad pogu kastītē atradās baltas perlamutra podziņas, lai ar vienbrīd biju domājusi iet un meklēt mazas melnas podziņas veikalā, bet šīs pašas uzprasījās kā derīgās:)

 Pašam trakoti patīk galarezultāts un jūtos varonīgs ka to paveicu, bet tā auduma griešana ir tomēr traka padarīšana :D
PS es cepurei smukākus ragus būtu tamborējusi :D Labi ka neviens neļāva man ar to sākt izpildīties vēl dažas negulētas naktis, mājinieki jau sāka komentēt pie kleitas tapšanas ka pārcenšos, no otras puses, tas taču ir svētku tērps, tātad jābūt smukam!

Rūķošanās

Drusku deldēju nervus ar griešanu un šūšanu. Pirmais darbiņš ieskrējienam - rūķu bikses un cepure :)

Bikses - paplatināta šortu recepte, gumiju viduklī un ar aizsienamām bantēm ap ceļgaliem. Cepurei vienkāršs konuss ar adītu maliņu, lai labāk turas un smukāk un bumbuli.

Komplektam piepirkta bārda pēc rūķa vēlmes, ka šams nesot nekāds sīkais rūķis, bet bārdainais un strīpainas pusgarās zeķes,  Rūķis pieprasīja ka vilks šņorējamās kurpes :D

Es beidzot pilnīgi negaidītā veidā esmu ieguvusi savu ideālo svečturi resnajām svecēm. Liene atnesa pusgada darbiņus no mākslas skolas, pa kreisi redzamais īskāju zirgs arī turpat nācis :) Eglītes recepti uzgāju internetā - Liene salocīja un grieza, balto fonu ar sniedziņu salīmēja Sigita. Tā mēs gaidam Ziemassvētkus :)

Spītējot Tumsumam un Aukstumam

Jeb es noadīju jaunu cepuri bērniņam un atguvu savējo :D

Cepurei ir gara aste, ko izmanto kā šalli, lai kaklam arī silti :)

Cepurei ir strīpas ar atstarojošo dziju, lai tumsā atspīdētu :)

Adīts no dubultīgas dzijas. Galvas daļā ik pa laikam ada divas kreiliskas rindas nomainot vienu dzijas pavedienu ar atstarojošo dziju, tad viena kreiliska atkal ar dubultīgu pamatdziju, tad turpina labiski, saadot kopā ar pēdējo labisko rindu iekšpusē - nu tā kā ada malai robiņus. Tas noder, lai pie maigām ausīm nepieskaras nedaudz asā atstarojošā dzija un arī lai atstarojošās strīpas izlien uz āru.

Pelēcīši un pirmais sniegs

Preiļu pelēko Zuze atzina par labu esam vēl pirms notīšanas:D
Viena no retajām reizēm, kad dziju esmu izmazgājusi pirms adīšanas, parasti man patīk, ka jau gatavais adījums iegūst pufīgumu un kļūst vienmērīgāks,turklāt tīrvilna nedaudz safilcējas adījumā jau kad adījums gatavs, bet Preiļos bija tik uzcītīgi kaut ko eļļojuši, ka fices burtiski lipa pie pirkstiem un dzija bija cieta nevis patīkami adāma.

Kamēr tinu radās sajūta ka jakai gribu klāt nelielu pūkainību nu tādu kā Zuzīte pirmajā bildē priekšā pateikusi:D tad nu vakar pēc zobārsta mocībām nolēmu ka esmu pelnījis no zobu fejas kādu spolīti dzijas, turklāt itālis ir pavisam tuvu pie zobārsta kabineta - paraudziņš gatavs atliek tik rēķināt :)

Gatava šallīte medniekam :)

Pie skaidras saprašanas vakar vakarā ķēros klāt šūšanas darbiem.

Sadalīju pusētes, palūrēju kas šallītei vēderā :D

Pēdējais ielūrējiens, kad viena puse sašūta

Kā mednieks ienāca pa durvīm, tā noķēru bildēšanai piestāvīgi apģērbtu :)

Audz, tautieti, ja tev tika,
Ozoliņa gaŗumiņu;
Lai es biju sīka, maza,
Gan es tevi appuškošu.

Adīšanas daļa beigusies

Šorītam sarunāju guļamrītu, ielēju vakar vakarā sev vīna glāzi un pabeidzu adīt šalli.
Kopā 2 metru garumā pievārētas 568 rindiņas.
Vēl tik tāds nieks kā sašūt katras pusītes 46*2 = 92 valdziņus

Miglains rudens

Izvilku savu brīvlaika baudītāju no rokdarbiem uz āru, kļuva drusku lecīgi, lidojoša, ar manu mici galvā, jo savas neesot.

Esot bikuc bailīgi, tāds miglains mežs - spokains

Cik daudz toņu nianšu it kā tikai brūnās lapās

Ezers arī puspazudis miglā

Lienes pirmais lieldarbs

Lienes pirmais lieldarbs nu ir veikts, pat izturēja biškuc paārdīšanu un pārtamborēšanu, lai ir smukāk - malacīte :)
Priecājos dikti! Ar katru stabiņu sanāk arvien glīšāk :)

Mašīnīte murrādama tīriņa ada tvīdiņu

Mamma atbrauca ciemos un beidzot iztīrīja no mašīnītes gadsimtu krātus putekļus un pūkas, mašīnīte burtiski iemurrājās un pati skrēja adīt :)
Tad nu iedevu viņai buklētu tvīdiņu paadīt:)

Aizpērnais itāļa tvīds, priekš roku darba likās bikuc pa smalku, jau sākumā biju domājusi, ka šito mašīnīte adīs :) Pēc sastāva kašmars ar zīdu.

Sāku ar 5 blīvumu, bet pareizais taustās 6 :D