Rociņas pašas kustējās

Lai dabūtu atļaujas pieslēgties darbam, bija  jāizlasa vesela kaudze dokumentu, ne paši jautrākie stāsti un dažkārt pat pavisam ne pa tēmu :D
Tad lai rociņas nerullētu pārāk fiksi uz priekšu, viņām iedeva kaut ko labiski, gludi, bez skatīšanas ar ko nodarboties.
Tā tapa vestītes mīļmeitiņām :)

Vīruss darbs un Miķeļdiena

Vīruss darbs mani ir smagi ķēris, adās trakoti lēnām un ļoti maziem gabaliņiem - bet lielīšanās kāre nav zudusi :D tāpēc palielīšos ar Jānīša un Harija kopdarbu miķeļdienas dārzeņķēmošanas izstādei :)
Es māku tikai no kartupeļiem un zobu bakstāmajiem pagatavot ezīti - tādēļ šis ir mājasdarbs darbs ko tradicionāli padodu tālāk otram vecākam :D

Skatoties uz pārējiem darbiem - es sāku domāt ka varbūt es vēl varētu apgūt vali, ja nu kādreiz gadītos, ka pašai jātaisa dārzeņķēms :D Taču cīši ceru, ka tā diena nepienāks:)

Petūnijas, kas nemāk lasīt

Kad sāka parādīties pirmie ziediņi jau radās aizdomas, ka petūnijas nemaz nav lasījušas, kas rakstīts uz sēklu paciņas, ka viņām jābūt nokarenajām petūnijām.

Kad izziedēja visas, tad tas tapa pilnīgi skaidrs, atkal man bija petūniju mūris priekšā logam.
Bija, jo kamēr nebiju mājās, tikmēr neviens viņas nelaistīja un tādas lielas smagas petūnijas, kad izkalst zeme, tad ir smagākas par kasti un, uzpūšot pirmajiem rudens vējiem, lido prom. Būtu mūs palaiduši mājās piektdien būtu paspēts, jo viņas aizlidoja sestdien 10os kamēr vēl posāmies mājup. Tagad puse ir nolauztas, otra puse aplauztas un noliektas, vēl dažas zied, tāpēc turpina būt uz manas palodzes. Žēl ka viņas nemācēja lasīt, nokarenās ir smalkākas, vējam nav tik daudz kur ieķerties un arī mazāk ūdeni izdzer. Bet bija skaisti, jo viņas vismaz bildē bija pamanījušas, ka jābūt dažādu krāsu :)

džemperītis Harītim

Tas viss pirms mēneša sākās ar Pilota Nakti, kad trēju solījumu noadīt kaut ko Harijam nevis tikai princesēm. Nolēmu, ka gribu arī valnīti uz mašīnas uzlasīt. Pirmais gāja divreiz ilgāk nekā apkaklei. Lai gan vēl aizvien nesaprotu kāpēc ar uzlasītu valnīti maliņa kļūst cilpaina... bet tie jau sīkumi :D

Tad tapa kaudzīte ar saadītām ķeskiņām :D

Dzija ar mani pavisam smuki sadarbojās, lai ar tinu spoli, tikai lai dabūtu tumšus valnīšus, tomēr krāsas jauki sakārtojās. No sākuma un vidus tinuma sanāca piedurknes, kuras vienkārši burvīgi piekļāvās plecu toņiem :D

Šorīt gājām bildēties uz Haria iemīļoto vietu Vangažos - tiltiņš pār upīti, ideālajā bildē būtu vēl strūklaka, bet kādam iestājies rudens un strūklaka izslēgta.

pārvērtības

Vispirms man bija cīši saaugušas zaļā paklājā petūnijas, atbrauca Ilze un sāka izrunāties, ka šitā nekas neizaugšot, neesot gana vietas zem saules un vispār izretināt vajag točna - ideāli, ja ievelk iekšpusē logam to kasti, lai siltāks. Ha, re kur bildē ir tas pelēkais purniņš, kura dēļ vēlu iesējās puķītes, lai būtu gana silts ka var ātri likt ārpusē, un kaste ar pavisam maziem dīgstiņiem nokļuva aukstumā, jo zemīte tak paredzēta kašāšanai.

 Pasēdēju pārdomāju savu teoriju par izdzīvo stiprākais un pašas tiks galā, sašuvu pirmo taureņmaucīti un izretināju, cik nu biju emocionāli gatava izraut tiik ilgi un lēni audzēto.

Pēc tam aizbraucu ciemos pie Suša un ieraudzīju pieklājīgus zemos tomātiņus, tā nu atradu pirms mēneša tapušu bildi, kur man jau manējie pēc tomāTEĻIEM izskatījās, un likās dikti lieli izauguši

Un nevaru saprast kā tad  man šito mūžamežu tagad nosaukt


Baziliks jau divreiz piedzīvojis galotņošanu, tāpēc nav tikpat garš :D

Svārciņi uz nometnes koncertiem

Džemperīša vēl nav, būs vien jāsadzīvo ar nometnē nopērkamo T-kreklu




Cerams ka svārki izdzīvos estrādi, kas izvietota uz akmens kāpnēm...

1.shēma pabeigta

Pabiegta pirmā shēma un vakar Ēriks parūpējās, lai man ir laiks sašūt jau krietnu pusi no 2.shēmas pirmās rindas :D

Tā kā man ir ieradums izšūt diegu cik tālu vien var pa blakuskvadrātiņiem, bet parkošanās (jeb diega atstāšana uz darba nākamajā kvadrātā kur tas nepieciešams), tad shēmu pāreja bij bišķi pinķerīga lūroties starp abām lapām, nu vairs no 1.shēmas palikuši tikai maliņas pabeigt šūt kažokam un breidītim, bet bakstiču noskaņojums vēl nav bijis, turklāt man patīk tos šūt, kad var uzreiz apskriet apkārt visam objektam, nevis pa daļām :)

Pelēcītis izvests pastaigāties

Pabeidzu jaciņu Jāņu naktī, taču šodien no rīta pēc siltajām dienām rādījās ka ir mākoņi un pelēcītis tika pastaigāties gar Gauju :)





Pogcaurumi nav nemaz tārpoti, jo tārpiņus piešujot izskatījās pēc baranciņām, tāpēc aizvietojās ar dubultīgi paņemtas dzijas tamborējumu uzreiz ķēžu dūrienā uz maliņas.
Kabatiņu maliņas ketelējot izgudroju dažus jaunus lamuvārdus, bet rezultāts ir tās ņemtnes vērts, manuprāt :)

Otrā vārdiņa svētki dziju veikalā :D

Nedaudz atzīmējam arī otrā vārda svētkus, tad nu šodien bij došanās uz dziju veikalu pēc dāvanas :D

Šī bija vismazāk aizklātā ar papildus kadrā līdējiem bilde, jo kamoliņi mūsmājās patīk visiem :D

Zaļo Liene pati sāka tamborēt sev kā topiņu - redzēs cik pietiks pacietības, gan jau par abām tiksim galā - krāsa 100% atbilst nometnes krāsai, tik laika gaužām maz :D štukoju ka moška adāmmašīnīti vaiga palīgā paķert, bet entuziasmu nokaut ar negribas :D

Šeit man uzticēja pagatavot svārciņus kā Sigucim kleita, būšot laba dāvana nākamajai vārdadienai :D

Šis kida kamolītis sakrustosies ar merīnvilnu un taps par piestāvīgu ziemas cepuri pie lakata :)

Adīšanas eksperiments

Uzmērīju svešu džemperīti un sev ar tādu sagribēju.
Pagaidām ir uztapis paraudziņš

Un džemperīša sākums, izdevās atrast dziju ar kuru sanāk tieši pēc apraksta adot adatu izmērs un blīvums, tad jau redzēs, kas galā būs :D