Entrelaka cimdiņš procesā

Jūras krāsu šallīte gatava, aukstums nāk, pie šallītes vajag piestāvīgus cimdiņus, adīt rakstainos īsti negribējās, tāpēc rokās gadījies entrelak cimdiņu apraksts šķita īstais.

Pirmais mēģinājums tika izārdīts, sākuma striķītim vajag 3mm adatas, lai robiņi nesavelkas un pārtinu kamolu uz tinēja, lai varu kvadrātiņus adīt pamīšus no abiem galiem,un jau tagad samierinos ka abi cimdi nebūs vienādi.

Kad likās ka tuvojos pirkstgaliem, no saldētavas izvilku odercimdiņu, kas noglabāts ziemas krājumiem - adīts ar 1,5mm no vienkārtīgas baltās pāces.
Laicīgi izvilku, jo kad ievelk oderīti, tad īkšķa dēļ pirkstgalu trijstūris pavirzās starp citiem kvadrātiņiem nekā aprakstā minēts.

arī īkšķim nācās ieviest savus uzlabojumus - pieliku dažas rindiņas platumam pirms sākt īkšķa galu, lai der oderītei pa virsu :)

Visiem kājiņas gatavas

Līdz Ziemassvētkiem 57 dienas un manā zeķē visiem kājiņas tapušas :)
Nākamais ieplānots ir sniegs :)

Perfekcionista prieciņš

Pilnīgi precīzi sakrita strīpiņas, neviens mezgls netraucēja šim brīnumam :)
Rindiņu skaitīšanai - mušiņu raksts

Tagad kājiņas siltumā

Viena torte un divas svecītes:)

Manam mazam pūkainītim 2gadiņi :)

Vesela komanda centās visādi demonstrēties un pierunāt pūst svecītes :D Ēriks turējās kā vīrs pret šo muļķīgo ideju un kad viņu neviens neklausīja, lai liek kūku uz šķīvja, tad sāka ar pirkstiņu no stūra ķibināt kūku mutē :D

Beidzot sabildēts:)

Tā kā laika ziņas biedē, ka šī ir pēdējā siltā dieniņa, tad nu steidzu nobildēt savu strīpainīti:)

Vēl gan provēšu ar gludekli un lupatu uzbraukt stūriem, jo man drusku traucē ka kokvilna šamos negrib izlaist, bet citādāk šķiet ir ērta spilvendrāniņa, ko valkāt :D
Tā kā Harija vecajam cepures&šalles kompelktiņam jau cits valkātājs:)

Tad Harītis tika pie jauna komplektiņa:) Pilnīgai laimei darbojās strūklaka un pīles arī atpeldēja iepozēt :D

Rociņas pašas kustējās

Lai dabūtu atļaujas pieslēgties darbam, bija  jāizlasa vesela kaudze dokumentu, ne paši jautrākie stāsti un dažkārt pat pavisam ne pa tēmu :D
Tad lai rociņas nerullētu pārāk fiksi uz priekšu, viņām iedeva kaut ko labiski, gludi, bez skatīšanas ar ko nodarboties.
Tā tapa vestītes mīļmeitiņām :)

Vīruss darbs un Miķeļdiena

Vīruss darbs mani ir smagi ķēris, adās trakoti lēnām un ļoti maziem gabaliņiem - bet lielīšanās kāre nav zudusi :D tāpēc palielīšos ar Jānīša un Harija kopdarbu miķeļdienas dārzeņķēmošanas izstādei :)
Es māku tikai no kartupeļiem un zobu bakstāmajiem pagatavot ezīti - tādēļ šis ir mājasdarbs darbs ko tradicionāli padodu tālāk otram vecākam :D

Skatoties uz pārējiem darbiem - es sāku domāt ka varbūt es vēl varētu apgūt vali, ja nu kādreiz gadītos, ka pašai jātaisa dārzeņķēms :D Taču cīši ceru, ka tā diena nepienāks:)

Petūnijas, kas nemāk lasīt

Kad sāka parādīties pirmie ziediņi jau radās aizdomas, ka petūnijas nemaz nav lasījušas, kas rakstīts uz sēklu paciņas, ka viņām jābūt nokarenajām petūnijām.

Kad izziedēja visas, tad tas tapa pilnīgi skaidrs, atkal man bija petūniju mūris priekšā logam.
Bija, jo kamēr nebiju mājās, tikmēr neviens viņas nelaistīja un tādas lielas smagas petūnijas, kad izkalst zeme, tad ir smagākas par kasti un, uzpūšot pirmajiem rudens vējiem, lido prom. Būtu mūs palaiduši mājās piektdien būtu paspēts, jo viņas aizlidoja sestdien 10os kamēr vēl posāmies mājup. Tagad puse ir nolauztas, otra puse aplauztas un noliektas, vēl dažas zied, tāpēc turpina būt uz manas palodzes. Žēl ka viņas nemācēja lasīt, nokarenās ir smalkākas, vējam nav tik daudz kur ieķerties un arī mazāk ūdeni izdzer. Bet bija skaisti, jo viņas vismaz bildē bija pamanījušas, ka jābūt dažādu krāsu :)

džemperītis Harītim

Tas viss pirms mēneša sākās ar Pilota Nakti, kad trēju solījumu noadīt kaut ko Harijam nevis tikai princesēm. Nolēmu, ka gribu arī valnīti uz mašīnas uzlasīt. Pirmais gāja divreiz ilgāk nekā apkaklei. Lai gan vēl aizvien nesaprotu kāpēc ar uzlasītu valnīti maliņa kļūst cilpaina... bet tie jau sīkumi :D

Tad tapa kaudzīte ar saadītām ķeskiņām :D

Dzija ar mani pavisam smuki sadarbojās, lai ar tinu spoli, tikai lai dabūtu tumšus valnīšus, tomēr krāsas jauki sakārtojās. No sākuma un vidus tinuma sanāca piedurknes, kuras vienkārši burvīgi piekļāvās plecu toņiem :D

Šorīt gājām bildēties uz Haria iemīļoto vietu Vangažos - tiltiņš pār upīti, ideālajā bildē būtu vēl strūklaka, bet kādam iestājies rudens un strūklaka izslēgta.

pārvērtības

Vispirms man bija cīši saaugušas zaļā paklājā petūnijas, atbrauca Ilze un sāka izrunāties, ka šitā nekas neizaugšot, neesot gana vietas zem saules un vispār izretināt vajag točna - ideāli, ja ievelk iekšpusē logam to kasti, lai siltāks. Ha, re kur bildē ir tas pelēkais purniņš, kura dēļ vēlu iesējās puķītes, lai būtu gana silts ka var ātri likt ārpusē, un kaste ar pavisam maziem dīgstiņiem nokļuva aukstumā, jo zemīte tak paredzēta kašāšanai.

 Pasēdēju pārdomāju savu teoriju par izdzīvo stiprākais un pašas tiks galā, sašuvu pirmo taureņmaucīti un izretināju, cik nu biju emocionāli gatava izraut tiik ilgi un lēni audzēto.

Pēc tam aizbraucu ciemos pie Suša un ieraudzīju pieklājīgus zemos tomātiņus, tā nu atradu pirms mēneša tapušu bildi, kur man jau manējie pēc tomāTEĻIEM izskatījās, un likās dikti lieli izauguši

Un nevaru saprast kā tad  man šito mūžamežu tagad nosaukt


Baziliks jau divreiz piedzīvojis galotņošanu, tāpēc nav tikpat garš :D