Maziņa kaziņa :)

Mans šūšanas varoņdarbs radās nejaušu notikumu ķēdes rezultātā. Bērnudārza audzītes priecīgais, ka kaziņai cepurīte tamborēta jau ir uz vietas, viņa to redzot kopā ar melnu sarafāniņu, balu blūzīti un varbūt tamborētiem cimdiņiem, sākumā izklausījās tīri jauki, līdz mirklim kamēr saproti ka melns maza izmēra sarafāniņš tikpat bieži sastopam kā sniegpulkstenīši decembrī.
Bet man taču ir auduma atgriezumi no svārkiem, es palūru burdās un fiksi viss būs gatavs! Ha, atlikumu atrodu arī oderes audumam, tātad nebūs jānoņemas ar maliņu apdari, būs smuki ar oderīti :D ak naivais iesācējs :D
panika piemeklēja ik uz soļa, oderes otrādapgriešanu ierādīja Youtube, kad bij jau gandrīz gatavs, tad nāca saprašana ka pogas augšadaļā dod iespēju tik galvai tikt iekšā, bet vēl arī viducī vajag caurumu, tur panikas lēkme izskanēja Skypē Susim, kurš tomēr ieteica negriezt audumu tā pagarinot pogu maliņu, bet vēl iet sameklēt rāvēju un šūt sānā. melns ir melns :D

Skats no kleitas iekšpuses.

Skats no priekšpuses.

Rakstīju un spraudu zīmīti, ka pogas ir mugurpusē, lai kāds neizdomā ka tik smukas drīkst būt tikai uz vēdera:D
Cimdiņu tamborēšana bija kaifs pēc šūšanas šausmām, kad tie bij gatavi, sagribējās atbilstošu apkaklīti un  tad pogu kastītē atradās baltas perlamutra podziņas, lai ar vienbrīd biju domājusi iet un meklēt mazas melnas podziņas veikalā, bet šīs pašas uzprasījās kā derīgās:)

 Pašam trakoti patīk galarezultāts un jūtos varonīgs ka to paveicu, bet tā auduma griešana ir tomēr traka padarīšana :D
PS es cepurei smukākus ragus būtu tamborējusi :D Labi ka neviens neļāva man ar to sākt izpildīties vēl dažas negulētas naktis, mājinieki jau sāka komentēt pie kleitas tapšanas ka pārcenšos, no otras puses, tas taču ir svētku tērps, tātad jābūt smukam!