Smalkdarbi

Cimdiņiem uzadīju abas oderes un šodien vēlreiz pārdomājot sapratu, ka notiks oderes ķirurģiska atdalīšana un oderei pa virsu taps nedaudz lielāka izmēra cimds, šie cimdi paliks neoderēti, jo laiks ārā arī mazmīnusiņos turas un nav nemaz piemērots, lai valkātu dubultus cimdus. Turklāt oderes sadūrušas man pirksta galu, nemaz negribas vēl vienas sākt un ar oderi cimds kļūst nedaudz neērti šaurs, lai ar valkātāja sajūsmā spiedz ka viss labi, jauki, superīgi, tik īkšķa oderei trūkst un lai ātrāk dodu vilkt rokās :D


Vēl viens rokdarbu veids manā dzīvē uz kādu laiku ieradies. Kad bērni sāka skatīties televizoru un karināt savas zeķes piesietas pie striķīšiem uz skapjiem un gaidīja rūķu končas pirms ziemīšiem, staigājot pa internetu uzgāju ka amurikāņi tirgo gatavus komplektus Ziemassvētku zeķēm krustdūrienā. Man izšūšanu tīri labi patīk ķimerēt, bet taisīt glezniņas likās dīvaini.
 Līdz šim it kā nebija laika ķerties klāt, bērnu skaits kopš pirmo divu zeķu iegādes dubultojies, zeķes rūpīgi arī piepirktas pēc skaita gulēja atvilknē. Pagašgad, kad sazīmēju plančiku ar kamīnu, pietiekami aptaustāmā nākotnē, kārtējo reiz atcerējos par zeķu paciņām atvilknē un pieplusoju tām izšūšanas rāmīti :) Taču šonedēļ nomira bērnistabas rācija, līdz ar to es tagad pats tēloju rāciju sēžot savā istabā un klausoties vai kādam neuznāk pīkstēšana un pļāpāšana pirms miedziņa. Tad nu tā labi klusumā un viens pats sēžot beidzot devu zaļo gaismu zeķēm, pirmā šujas bilde, ko kāds krustdūrienu pazinējs atzina par vieglāko esam, nupat sāk rasties apjausma aiz ko tāds spriedums, jo man visas rādījās līdzīgas:) Man ir atvērusies jauna pasaule, interesanti, brīžiem nevaru sagaidīt vakaru un dzenu bērnus ātrāk gulēt lai tiktu pie savas izklaides:) Pēc tam vajag kādu kas dzen mani gulēt, jo manā dzīvē "vēl vienu rindiņu" uz nakti ir nomainījis "vēl vienu krustiņu". Vakar nolauzu savu pirmo adatu, jaušu ka sekos vēl dažas, šodien braucu uz veikalu pirkt papildinājumu:D
Tad nu atrādu ko pa nedēļu esmu paveicis:)

Tad nu atrādu ko pa nedēļu esmu paveicis:) Lielie bērni paši sākuši kušināt viens otru vakaros, lai mamma var šūt, un no rīta ceļas un skrien skatīties, kas jauns bildītē :)

Mašīnadījums

Labs cilvēks gāja pa Vecrīgu un iegāja Ozoliņbodē un ieraudzīja dziju tīkamā krāsā un gatavu cepurīti un tā kā kustina adatiņas pats, tad nopirka dzijiņu ar domu uzdaīšu ka nu sev micīti no šitās smukās dzijas pats :) Bet dzijiņa izrādijās oda zarniņa un adīja, adīja pats un nekādi nesanāca tikpat saturīga micītīte kā redzētā. Ņēma kamolu ķeselē un brauca ciemos. Mana murrājošā mašīnīte labprāt apēda oda zarniņu ar blīvumu 1 un iedeva gan šallīti, gan micīti.

Šallītei gāja grūti, jo es vēl nezināju ka man nav jābūt diega spriegotājam, ka uzmetums tomē drusku ar mīlestību jāpievelk, ka diegam jābūt uz adatām un jāpievaktē, lai nav uzlecis uz ķepiņām, turklāt kamolītī bija jau ārdīta dzija un dažās vietās vērpums bij pavisam smalciņš. Līdz ar to sanāca kādi 4 caurumi adījumā, no viena būtu izvairījusies, ja tad būtu mācējusi ārdīšanu uz mašīnas - rezultātā tapu par daiļlāpītāju, lai nu nāk tas gailis un dzied, ja spēs atrast, kur tad nu ir tie caurumi bijuši :D
Micītei iecerēta rullmaliņa un rullmaliņā lāpījums nemaz, nemaz nav vēlams, bet es jau esmu gudrāks un micīte laimīgi visas 180 rindiņas noadījās bez caurumiem, no tādiem priekiem sašuvu micītei sānmaliņu, jo es tak nevaru ļauties kaut kādiem iesācējiem šūšanā, ka šie sašūsterēs kā māk manu daiļo adījumu, kas tik labi izdevies :D
Cerams ka komplektiņš labi sildīs, laika ziņotāji sola ka drusku kāds ledutiņš uz peļķēm gaidāms drīzumā :)

Baltie Ziemassvētki

Tradicionālās Ziemassvētku zeķītes mazajai māsiņai, lai siltas kājas lecot pa pasauli :)
Šoreiz iepatikās doma par riktīgi ziemīgām zeķēm - baltām, pūkainām un ar pīnītēm:)

Un pat izdevās trāpīt izmēru ar pirmo piegājienu - der!

Salikta kopā 4kārtīga zeķu dzija un drusku pūkainībai kidmohēra, adatas Nr.3.
Pats zeķes apraksts atrast grāmatā, man ar ļoti iepatikās augšmaliņa, kas adīta kā trubiņa, katrreiz pārbīdot valdziņus atpakaļ uz adatas sākumu nevis adīta turp atpakaļ.

Tāpēc ka varu!

Man beidzot ir cimdu grāmata, pētot cimdu rakstus, skaitot daudzos valdziņus, radās doma, ka vienkārtīga vilna ar ļoti mazām adatām varētu būt vienīgā kurā iespējams tos izadīt. Ieadīju paraudziņu, sarēķināju, ka uz manu roku, tomēr vēl vajag pārrēķināt rakstu, kas gluži vienkārši bija pirmais, kurš iepatikās no divkrāsainajiem. Atceroties pēdējos krāsainos adījumus manā dzīvē sen senos laikos, vairāk krāsām ķerties klāt nebija dūšas.
Tad sekoja pārsteigums pēc pirmā motīva noadīšanas augstumā, ka cimdu uzvilkt var tikai Liene un tas irdiezgan pieguļošs pie plaukstas, reāli īkšķa vietā cimds būtu daudz par šauru, palūru cimdu grāmatās, ka mēdz būt arī tīšām kombinēti raksti, lai cimds sākas ar mazāk valdziņiem un pieaudzējam apkārtmēru no 72 līdz 80 valdziņi. Tā cimdi nomainīja valkātāju. Pieliekot papildvaldziņus starp saules ritentiņiem, gan izveidojās grūta vienkrāsaina kolonna, kura dusku ir pacēlusies. Bet šie ir pirmie krāsainie cimdi, ko adu apzinātā vecumā :D

Īkšķu vietas neiezīmēju ar papilddiegu, bet atstāju beigām, lai varētu smuki pabeigt rakstu spicē un tad mērot noskaidrot kur likt īkšķi. Iegriežot diegus atārdīju un saķēru valdziņus īkšķa sākumam.

Man pašai dikti patīk akcentiņš, ko rada atšķirīgais īkšķa raksts.
Saadot uz 1,5mm adatas vilna dikti smuki saķerinājās kopā un cimdiņi uz tausti ir tik blīvi kā būtu no ādas.
Tagad tik jāpabeidz uz otru pusi garāks valnītis, Lienei griboties, lai cimdi ir garāki, tad savilkšu galiņus, izmazgāšu un izlemšu par oderi.
Pēc tam jāķeras klāt mana izmēra cimdiem, kas sākumā likās nereāli un ka grāmatās ar to trako valdziņdaudzumu kāds ir pārspīlējis, tas tagad šķiet ka būs pašā laikā :D

Maziņa kaziņa :)

Mans šūšanas varoņdarbs radās nejaušu notikumu ķēdes rezultātā. Bērnudārza audzītes priecīgais, ka kaziņai cepurīte tamborēta jau ir uz vietas, viņa to redzot kopā ar melnu sarafāniņu, balu blūzīti un varbūt tamborētiem cimdiņiem, sākumā izklausījās tīri jauki, līdz mirklim kamēr saproti ka melns maza izmēra sarafāniņš tikpat bieži sastopam kā sniegpulkstenīši decembrī.
Bet man taču ir auduma atgriezumi no svārkiem, es palūru burdās un fiksi viss būs gatavs! Ha, atlikumu atrodu arī oderes audumam, tātad nebūs jānoņemas ar maliņu apdari, būs smuki ar oderīti :D ak naivais iesācējs :D
panika piemeklēja ik uz soļa, oderes otrādapgriešanu ierādīja Youtube, kad bij jau gandrīz gatavs, tad nāca saprašana ka pogas augšadaļā dod iespēju tik galvai tikt iekšā, bet vēl arī viducī vajag caurumu, tur panikas lēkme izskanēja Skypē Susim, kurš tomēr ieteica negriezt audumu tā pagarinot pogu maliņu, bet vēl iet sameklēt rāvēju un šūt sānā. melns ir melns :D

Skats no kleitas iekšpuses.

Skats no priekšpuses.

Rakstīju un spraudu zīmīti, ka pogas ir mugurpusē, lai kāds neizdomā ka tik smukas drīkst būt tikai uz vēdera:D
Cimdiņu tamborēšana bija kaifs pēc šūšanas šausmām, kad tie bij gatavi, sagribējās atbilstošu apkaklīti un  tad pogu kastītē atradās baltas perlamutra podziņas, lai ar vienbrīd biju domājusi iet un meklēt mazas melnas podziņas veikalā, bet šīs pašas uzprasījās kā derīgās:)

 Pašam trakoti patīk galarezultāts un jūtos varonīgs ka to paveicu, bet tā auduma griešana ir tomēr traka padarīšana :D
PS es cepurei smukākus ragus būtu tamborējusi :D Labi ka neviens neļāva man ar to sākt izpildīties vēl dažas negulētas naktis, mājinieki jau sāka komentēt pie kleitas tapšanas ka pārcenšos, no otras puses, tas taču ir svētku tērps, tātad jābūt smukam!

Rūķošanās

Drusku deldēju nervus ar griešanu un šūšanu. Pirmais darbiņš ieskrējienam - rūķu bikses un cepure :)

Bikses - paplatināta šortu recepte, gumiju viduklī un ar aizsienamām bantēm ap ceļgaliem. Cepurei vienkāršs konuss ar adītu maliņu, lai labāk turas un smukāk un bumbuli.

Komplektam piepirkta bārda pēc rūķa vēlmes, ka šams nesot nekāds sīkais rūķis, bet bārdainais un strīpainas pusgarās zeķes,  Rūķis pieprasīja ka vilks šņorējamās kurpes :D

Es beidzot pilnīgi negaidītā veidā esmu ieguvusi savu ideālo svečturi resnajām svecēm. Liene atnesa pusgada darbiņus no mākslas skolas, pa kreisi redzamais īskāju zirgs arī turpat nācis :) Eglītes recepti uzgāju internetā - Liene salocīja un grieza, balto fonu ar sniedziņu salīmēja Sigita. Tā mēs gaidam Ziemassvētkus :)

Spītējot Tumsumam un Aukstumam

Jeb es noadīju jaunu cepuri bērniņam un atguvu savējo :D

Cepurei ir gara aste, ko izmanto kā šalli, lai kaklam arī silti :)

Cepurei ir strīpas ar atstarojošo dziju, lai tumsā atspīdētu :)

Adīts no dubultīgas dzijas. Galvas daļā ik pa laikam ada divas kreiliskas rindas nomainot vienu dzijas pavedienu ar atstarojošo dziju, tad viena kreiliska atkal ar dubultīgu pamatdziju, tad turpina labiski, saadot kopā ar pēdējo labisko rindu iekšpusē - nu tā kā ada malai robiņus. Tas noder, lai pie maigām ausīm nepieskaras nedaudz asā atstarojošā dzija un arī lai atstarojošās strīpas izlien uz āru.

Pelēcīši un pirmais sniegs

Preiļu pelēko Zuze atzina par labu esam vēl pirms notīšanas:D
Viena no retajām reizēm, kad dziju esmu izmazgājusi pirms adīšanas, parasti man patīk, ka jau gatavais adījums iegūst pufīgumu un kļūst vienmērīgāks,turklāt tīrvilna nedaudz safilcējas adījumā jau kad adījums gatavs, bet Preiļos bija tik uzcītīgi kaut ko eļļojuši, ka fices burtiski lipa pie pirkstiem un dzija bija cieta nevis patīkami adāma.

Kamēr tinu radās sajūta ka jakai gribu klāt nelielu pūkainību nu tādu kā Zuzīte pirmajā bildē priekšā pateikusi:D tad nu vakar pēc zobārsta mocībām nolēmu ka esmu pelnījis no zobu fejas kādu spolīti dzijas, turklāt itālis ir pavisam tuvu pie zobārsta kabineta - paraudziņš gatavs atliek tik rēķināt :)

Gatava šallīte medniekam :)

Pie skaidras saprašanas vakar vakarā ķēros klāt šūšanas darbiem.

Sadalīju pusētes, palūrēju kas šallītei vēderā :D

Pēdējais ielūrējiens, kad viena puse sašūta

Kā mednieks ienāca pa durvīm, tā noķēru bildēšanai piestāvīgi apģērbtu :)

Audz, tautieti, ja tev tika,
Ozoliņa gaŗumiņu;
Lai es biju sīka, maza,
Gan es tevi appuškošu.

Adīšanas daļa beigusies

Šorītam sarunāju guļamrītu, ielēju vakar vakarā sev vīna glāzi un pabeidzu adīt šalli.
Kopā 2 metru garumā pievārētas 568 rindiņas.
Vēl tik tāds nieks kā sašūt katras pusītes 46*2 = 92 valdziņus